Southemptonas Universitātes zinātniekiem izdevās iegūt pierādījumus tam, ka apziņa saglabājas vēl vairākas minūtes pēc klīniskās nāves iestāšanās.

Southemptonas Universitātes zinātniekiem izdevās iegūt pierādījumus tam, ka apziņa saglabājas vēl vairākas minūtes pēc klīniskās nāves iestāšanās.

Nāve ir nomācoša patiesība, ar kuru sastapties nāksies ikvienam no mums, taču šķiet tagad zinātnieki ir atraduši nelielu gaismiņu tuneļa galā. Lielākais līdz šim veiktais ārpusķermeņa un pēcnāves pieredzes veiktais pētījums parādījis, ka apziņa spēj saglabāties vairākas minūtes pēc tam, kad smadzenes ir pilnībā atslēgušās. Pēcnāves pieredze vienmēr ir bijis pretrunīgs pētījumu lauks, kuru uztver ar lielu skepses devu, taču šajā milzīgajā pētījumā būtu grūti ignorēt iegūtos rezultātus.

Southemptonas Universitātes zinātnieki veica četrus gadus ilgus pētījumus, kuru laikā tika apkopoti dati par vairāk nekā 2000 cilvēku, kuri piedzīvoja sirds apstāšanos 15 dažādās pilsētās Lielbritānijā, ASV un Austrijā. Viņi atklāja, ka aptuveni 40% cilvēku ziņoja par dažāda līmeņa apziņas saglabāšanos, kamēr ārsti centās iedarbināt viņu sirdis no jauna.

Kāds vīrietis pat apgalvoja, ka bija pametis savu ķermeni pilnībā un novēroja savu atdzīvināšanu no telpas stūra. Par spīti tam, ka 57 gadus vecais sociālais darbinieks no Southemptonas 3 minūtes bija bezsamaņā un “miris”, viņš spēja pārsteidzoši sīki aprakstīt, ko tajā brīdī darīja ārstējošais personāls. Turklāt viņš dzirdējis aparāta, kas iepīkstas ik pēc trim minūtēm, skaņu, kas arī ļāvis noteikt, cik ilgi viņš novērojis visu no malas. Parasti apziņa pazūd 20 – 30 sekunžu laikā pēc sirds apstāšanās, taču šajā gadījumā cilvēks spējis aprakstīt visu, it kā viņš patiešām būtu novērojis to no malas. Visu, ko vīrietis aprakstīja, apstiprināja arī ārsti un māsiņas, kas centās viņu atdzīvināt.

No 2060 sirds apstāšanās gadījumiem, 330 cilvēkus izdevās atdzīvināt un 140 no tiem piedzīvoja dažāda rakstura apziņu pirms atdzīvināšanas. Lai gan ne visi cilvēki spēja atcerēties detaļas, tomēr iezīmējās vairākas līdzības. Katrs piektais apgalvoja, ka ir sajutis neparastu mieru, bet katrs trešais apgalvoja, ka laiks sācis ritēt lēnāk vai tieši pretēji ātrāk. Daži cilvēki aprakstīja klasisko gaismas uzplaiksnījumu, ko parasti piemin klīnisko nāvi pieredzējuši cilvēki. Citi turpretī apgalvoja, ka ir izjutuši bailes un sajūtu, ka tiek vilkti cauri ūdenim. 13% no izdzīvojušajiem apgalvoja, ka tika atšķelti no sava ķermeņa.

Pētījuma autori uzskata, ka tamlīdzīgu pieredzi pārdzīvo daudz vairāk cilvēku, taču medikamenti un sedatīvie līdzekļi traucē atcerēties to visu pēc pamošanās no “nāves”. Pētnieki cer, ka jaunie rezultāti iedrošinās arī citus veikt līdzīgus pētījumus šajā pretrunīgajā lauciņā.