5.Superizturība

Dīns Karnazess nav parasts lielo distanču skrējējs. Ievērojamais maratonists savas karjeras laikā ir veicis vairākus iespaidīgus darbus. Zināmākais, iespējams, ir 50 maratonu noskriešana 50 ASV štatos 50 dienas pēc kārtas, bez atpūtām. Citā reizē viņš skrēja 3 dienas no vietas bez apstāšanās un gulēšanas, galu galā mērojot 350 jūdzes (aptuveni 563 kilometrus), un viņš arī veica 1000 jūdžu (1609 kilometru) garu maratonu no Sanfrancisko līdz Ņujorkai tikai 75 dienās.

Šī šķietami pārcilvēciskā spēja skriet bez noguruma pievērsa zinātnieku uzmanību, kurus interesēja, kā viņam tas izdodas. Tika veikti pētījumi, kas nāca klajā ar pārsteidzošiem rezultātiem.

Zinātnieki konstatēja, ka Dīnam ir unikāla fizioloģija, kas ļauj viņa ķermenim daudz ilgāk izturēt fizisku slodzi. Viņa muskuļiem ir ne tikai neparasta spēja veikt darbu daudz ilgāk nekā vidusmēra cilvēkam, bet tie arī saņem mazāku kaitējumu palielinātas slodzes gadījumā. Pētījumā arī konstatēts, ka viņam asinsritē ir vairāk asiņu nekā vidusmēra cilvēkam, kas ļauj viņa muskuļiem uzņemt vairāk skābekli, un tiem netrūkst ūdens.

Tika secināts, ka ar šādu unikālu fizioloģiju Dīns, teorētiski, saglabājot nelielu tempu, varētu skriet bez apstājas uz neierobežotu laiku, ar nosacījumu, ka viņš turpina uzņemt pārtiku un ūdeni.

Dīns nav vienīgais cilvēks, kam piemīt šāda veida spējas. Plaši pazīstamajam Somijas slēpotājam Ēro Mentirantam tika atklāts, ļoti rets eritropoetīna receptora defekts, kā rezultātā viņa asinīm piemīt spēja uzņemt par 50% vairāk skābekļa nekā vidusmēra cilvēkam, ļaujot viņam slēpot ātrā tempā ilgāk.

6.Cilvēks, kurš nejūt sāpes

Tims Kridlands, kas pazīstams arī kā moku karalis Zamora (Zamora the Torture King), ir skatuves mākslinieks, kas specializējas visa veida bīstamajos trikos, kuros iesaistītas lielas sāpes, piemēram, zobenu rīšana, dedzināšana, ķermeņa pīrsingi un sevis elektrizēšana.

Tims ir gulējis uz naglu gultas, kamēr uz viņa lēkāja kāds no skatītājiem, un vienreiz, skatītāja lēkāšanas vietā uz viņa tika uzlikta Toyota markas automašīna.  Tas, ko viņš dara savu izrāžu laikā, parasti liek lielākajai daļai skatītāju saviebt sejas, taču Tims apgalvo, ka viņš neko nejūt.

Zinātnieki nolēma izpētīt Tima šķietamo imunitāti pret sāpēm. Viņi konstatēja, ka Tima nervu šūnas sāpes neuztver tādā pašā veidā, kā vidusmēra cilvēkam. Lai gan viņa tauste un spēja sajust temperatūras svārstības ir tādas pašas kā pārējiem, sāpes viņam vienkārši neizraisa nepatīkamas sajūtas. Tā iespējamais cēlonis varētu būt defekts smadzeņu daļā, kas ir atbildīgs par sāpju receptoriem, tiem pašiem, kas parasti liek mums atraut roku no karstas plīts vai klibot atsista kājas pirksta dēļ.

Lai gan varētu šķist, ka šīs spējas ir izdevīgas, ārsti apgalvo, ka šāds gadījums ir bīstams, jo sāpes ir veids, kā ķermenis jums dara zināmu, ka kaut ko ir nepieciešams pārstāt darīt vai arī ka ar organismu kaut kas nav kārtībā. Nespēja sajust sāpes var novest pie bīstamām traumām vai saasināt jau esošos ievainojumus.

7.Ledus cilvēks

Zinātnieki nespēj īsti izskaidrot, kā Vims Hofs ​​spēj izturēt un pat aktīvi kustēties, temperatūrā, kas vidusmēra cilvēkam varētu izrādīties liktenīga.

1999.gada janvārī viņš ceļoja 100 jūdzes (aptuveni 161 kilometrus) uz ziemeļiem no polārā loka, lai noskrietu pusmaratonu ar basām kājām. Trīs gadus vēlāk, tērpies tikai peldkostīmā, viņš Ziemeļpolā ienira zem ledus, un tika iekļauts Ginesa Pasaules rekordu grāmatā par visilgāko laiku, kas pavadīts peldot zem ledus – 80 metru garu distanci, gandrīz divas reizes garāku par olimpiskā izmēra baseinu.

Viņš neguva apsaldējumus un nepiedzīvoja ķermeņa atdzišanu – organisma ierasto reakciju uz aukstumu, tāpēc viņa vienreizējā spēja sāka pievērst ārstu uzmanību.

Ar apsaldējumiem saistītas medicīnas lietpratējs Kens Kamlers, grāmatas “Izdzīvot ekstremālās situācijās” (Surviving the Extremes) autors, ir palīdzējis desmitiem cilvēku, kuri mēģināja sasniegt Everesta virsotni, bet tā vietā gandrīz miruši no ledus aukstās temperatūras izraisītajiem miesas bojājumiem. Viņš nespēja tam noticēt, kad viņš uzzināja par holandieti, kurš sasniedza galamērķi bez aizsargtērpa.

„Cilvēki vienmēr meklē jaunus veidus, kā kļūt par „pirmo”, uzrāpjoties Everestā. Cilvēki to ir izdarījuši tik daudz reižu, ka tajā kāpj, piemēram, bez papildu skābekļa, viņi… viņi mēģina to izdarīt visāda veida apstākļos. Bet neviens vēl nekad nav izdarījis kaut ko kaut tuvu tik vērienīgu,” sacīja Kamlers. „Tas ir … tas ir gandrīz neiedomājami.”

Hofs veica ekspedīciju tērpies vienīgi šortos.