Evolūcijas gaitā kaķi droši vien ne velti ir izkopuši spēju murrāt. Gandrīz visi kaķveidīgie murrā. Mājas kaķa murrāšana visbiežāk ir pamanāma, kad kaķene aprūpē savus mazuļus vai iesaistās sociālās aktivitātēs – ēdot, kad to glauda cilvēks vai aprūpēšanas laikā.

Evolūcijas gaitā kaķi droši vien ne velti ir izkopuši spēju murrāt. Gandrīz visi kaķveidīgie murrā. Mājas kaķa murrāšana visbiežāk ir pamanāma, kad kaķene aprūpē savus mazuļus vai iesaistās sociālās aktivitātēs – ēdot, kad to glauda cilvēks vai aprūpēšanas laikā.

Lai gan sākumā var likties, ka murrāšana ir saistīta ar labsajūtu, ko izjūt kaķis, tomēr murrāšana var tikt izskaidrota arī ar stresa pārpilniem notikumiem kaķa dzīvē. Kaķi bieži murrā, kad tiem laupa brīvību, piemēram, pie veterinārārsta vai atkopjoties pēc ievainojuma. Tas nozīmē, ka kaķi murrā ne tikai, kad izjūt labsajūtu. Šis fakts lika pētniekiem noskaidrot kā kaķi murrā.

Ir zināms, ka murrāšanas skaņu rada nepārtraukta kaķa balsenes un diafragmas muskuļu darbība. Kaķi murrā gan ieelpas, gan izelpas laikā pastāvīgā 25 – 150 hercu frekvencē. Ir zināms, ka skaņas viļņi šādā frekvencē palielina kaulu blīvumu un uzlabo lūzumu dzīšanu.

Saistība starp murrāšanas frekvenci un kaulu un muskuļu dzīšanu var būt noderīga arī cilvēkam. Kaulu blīvuma samazināšanās un muskuļu atrofija ir būtisks drauds astronautiem, kuri pavada zemas gravitācijas apstākļos lielu daļu sava laika. Tāpat cilvēkiem, kas atrodas uz zemes un atkopjas pēc traumas, kaķa murrāšana var sniegt papildus terapeitisko efektu.

Ņemot vērā, ka kaķi ilgu laiku pavada guļot un mierā, murrāšanai var būt vēl viens iemesls – tādējādi kauli un muskuļi tiek stimulēti un uzturēti tonusā, kas mazina to atrofiju.
Kaķi murrā ne tikai, kad tiem ir labi. Tas ir arī unikāls komunikācijas veids, kā arī lielisks pašārstēšanās veids.