10 brīnumainas tehnoloģijas, kuras mainījušas pasauli
Pasaulē ik dienas notiek jaunu tehnoloģiju un izgudrojumu atklāšana, pilnveidošana un pielāgošana. Tomēr daži no atklājumiem mūsdienās šķiet tik pierasti un pašsaprotami, ka bez tiem būtu grūti vairs iedomāties savu ikdienu.
Šķiedru optika
Pirmo reizi šķiedru optiku demonstrēja Kolladons (Colladon) un Babinets (Babinet) 1840. gadā. Optisko šķiedru caurules lauž gaismu, zaudējot nelielu daudzumu. 1880. gadā Aleksandrs Grahams Bells izgudroja tehnoloģiju, kura pārraidīja balss signālu pa optisko kabeli. Optiskās šķiedras kabeļi ir imūni pret elektriskiem traucējumiem, tāpēc tie ir lieliski lietojumā ar datortīklu.
Grafēns
Grafēns ir revolūcija tehnoloģiju attīstībā. Tas tapis Mančesteras Universitātē, UK. Tas ir slānis grafīta viena atoma biezumā. Grafēns ir vērtīgs materiāls, tam ir noderīgas fizikālās īpašības – laba elektrovadītspēja un siltumvadītspējā, kā arī augsta cietība. Rezultātā, ja izdotos šo materiālu iegūt masveidā, tas radītu revolūciju modernajā tehnoloģijā, veiksmīgi aizstājot pašreiz lietotos pusvadītājus.
Mobilo sakaru tehnoloģija
Tehnoloģija, kas ļāva komunicēt ar mobilajiem telefoniem, tika radīta 1947 gadā. Diemžēl, sakari varēja notikt tikai nelielā bāzes stacijas rādiusā. Pirmais telefons no kura tika zvanīts 1973 gadā, bija Motorolla.
Personālais dators
1977 gadā sākās mikrodatoru tirdzniecība. Sešus gadus vēlāk Hewlett Packard radīja savu pirmo personālo datoru 9100A. Mikročipu tehnoloģijas attīstījās un cenas auga. Arī procesoru lielums palielinājās attiecīgi jaudai.
Nano roboti
Termins nano robots attiecās uz tiem robotiem, kuru komponentu atbilst nanometru skalai (10-9 metri). Iedomājieties sīku sensoru kurš atklāj vēzi un veic nano operāciju. Šie nano roboti tiek izmantoti arī lai nogādātu zāles uz precīzu, ar vēzi slimo ķermeņa vietu pacientam.
Komunikācija caur satelītu
Komunikācija caur satelītu ļauj mums skatīties Tv, klausīties radio un mēs varam sasniegt cilvēkus ar telefona starpniecību, jebkurā vietā pasaulē. Laika prognozes kļūst arvien ticamākas, un mūsdienās meteorologiem ir iespēja visnotaļ precīzi prognozēt laiku vismaz nedēļu uz priekšu. Vairāki desmiti satelītu ir palaisti orbītā, lai nemitīgi novērotu Zemi. Tie ne vien piegādā informāciju par laikapstākļiem, bet arī ļauj mums uzzināt arvien vairāk noderīgu datu par atmosfēras sastāvu un klimatu. Polārajā orbītā palaistie satelīti pārvietojas 600–800 kilometru augstumā virs Zemes. No turienes tie var uzņemt ļoti labus attēlus, kuros redzams kāds planētas fragments.
Saules baterijas
Saules baterijas pārvērš gaismu elektrībā. Pirmo reizi fotoelementu efektu parādīja Bekerels, 1839.gadā. Saules gaismas vietā var būt arī citas izcelsmes elektromagnētiskais starojums ar līdzīgu viļņa garumu. Saules baterijas parasti mēdz izvietot uz ēku jumtiem, fasādēm, u.c. arhitektoniskiem elementiem, līdz ar to enerģijas piegādes ceļš līdz lietotājam ir minimāls.
Lietiskais internets
“Lietiskais internets” attiecas uz priekšmetiem, kurus var identificēt ar adrešu sistēmu, piemēram, TCP/IPv6. Grāmatu, automobiļu, elektroiekārtu un pārtikas produktu tīkls kuriem ir savas IP adreses. Ir aptuveni 3,4×1038 adreses, kuras pieejamas lietošanai. Paredzams, ka IoT (Lietiskais internets) lietojumu joma ievērojami uzlabos šobrīd sabiedrībā pastāvošo problēmu risināšanu: tīklam pieslēgti koki palīdzēs cīnīties ar atmežošanu, tīklam pieslēgti automobiļi palīdzēs samazināt satiksmes sastrēgumus un uzlabot to pārstrādāšanu, tādejādi samazinot aprites laikā radītās oglekļa emisijas.
Tranzistori
Bipolārajiem tranzistoriem parasti ir 3 izvadi (emiters,bāze un kolektors), lai arī ir iespējami optiskie tranzistori, kur vadības elektroda vietā ir optiskā ieeja. Ir arī speciāli daudzemiteru tranzistori ar papildus emiteru izvadiem. Augstfrekvences tranzistoriem bieži ir ceturtais izvads, kas savienots ar tā korpusu. Lauktranzistoru 3 izvadus sauc par izteci, noteci un aizvaru. Lauktranzistora darbības princips pirmo reizi tika patentēts 1928. gadā Vācijā (Jūlijs Edgars Lilienfelds). Lauktranzistoru kā reālu ierīci pirmais patentēja vācu fiziķis Oskars Heils 1934. gadā. tikai 1960. gadā tika izgatavots tāda tipa MOS (Metal-Oxide-Semiconductor jeb Metāls-Oksīds-Pusvadītājs) tranzistors, kādi tagad ir mūsdienu datoru darbības pamatā, un tikai 20. gadsimta 90. gados MOS tehnoloģija sāka dominēt pār bipolāro tehnoloģiju. Pasaulē pirmais bipolārais tranzistors tika demonstrēts 1947. gada 16. decembrī Bella laboratorijās ASV.
Elektroniskā saziņa
Pirmais elektroniskais ziņojums starp diviem datoriem tika nosūtīts 1969. gadā caur ARPANET (Advanced Research Projects Agency Network). ARPANET bija pirmais pakešu komunikācijas datortīkls, kuru 1960. gados izstrādāja ASV Aizsardzības ministrijas aģentūra ARPA. Tas bija globālā interneta priekštecis. 1990. gadā tika pabeigts pirmā tīmekļa vietne.