Kāda 24 gadus veca sieviete no Šanduņas provinces (Ķīna) nesen tika nogādāta slimnīcā ar sūdzībām par nelabumu un reiboni. Veicot datortomogrāfijas izmeklējumu sievietes galvai, ārsti ātri atrada sūdzību cēloni – viņai nebija smadzenīšu.

Kāda 24 gadus veca sieviete no Šanduņas provinces (Ķīna) nesen tika nogādāta slimnīcā ar sūdzībām par nelabumu un reiboni. Veicot datortomogrāfijas izmeklējumu sievietes galvai, ārsti ātri atrada sūdzību cēloni – viņai nebija smadzenīšu.

Smadzenītes (latīņu: Cerebellum) ir smadzeņu daļa, kas atrodas galvaskausa pakauša daļā un ir novietotas zem galvas smadzeņu puslodēm. Smadzenītes veidot tikai 10% no visu galvas smadzeņu kopējā tilpuma, taču nervu šūnas tur ir tik ļoti blīvi sakopotas, ka veido vairāk nekā pusi no galvas smadzenēs atrodamajiem neironiem. Smadzenītes veic muskuļu kustību koordināciju, pozas saskaņošanu un līdzsvara nodrošināšanu. Bez tam smadzenītes regulē arī muskuļu tonusu, laika koordināciju un ķermeņa stāju. Šis ir tikai viens no deviņiem pasaulē aprakstītajiem gadījumiem, kad ir atrasts cilvēks bez smadzenītēm. Vēl īpašāku šo gadījumu padara tas, ka sieviete ir dzīva.

Šīs sievietes gadījums lieliski ilustrē neiroplasticitāti jeb procesu, kurā smadzeņu reģioni pārņem citu smadzeņu daļu (nefunkcionējošu vai neesošu) funkcijas. Neiroplasticitāte izpaužas, piemēram, pie acu nerva bojājuma. Tā smadzeņu daļa, kas atbild par no redzes nerva ienākošās informācijas analīzi, vairs nesaņem tai paredzēto informāciju un pieslēdzas pie citu maņu signālu apstrādes. Tas izskaidro, kādēļ akliem cilvēkiem, piemēram, ir tik ļoti laba dzirde.

Šajā gadījumā gan pazudusi ir vesela smadzeņu daļa nevis vienkārši nervs. Sieviete ir rets cerebellārās agenēzijas piemērs, kas nozīmē, ka smadzenītes viņai tā arī nekad nebija izveidojušās. Lai arī ir ļoti pārsteidzoši, cik ļoti smadzenes ir plastiskas un spēj dažādi piemēroties bojājumiem un informācijas apstrādes grūtībām, sievietes simptomi neparādījās pēkšņi. Viņas māte stāsta, ka meita vien četru gadu vecumā spēja nostāties uz kājām un tikai septiņu gadu vecumā sāka staigāt bez citu palīdzības. Tāpat viņas valoda bija grūti saprotama, jo smadzenītes ir tā smadzeņu daļa, kas nodrošina plūstošu un pareizu muskuļu koordināciju, kas atbild par runas veidošanos.

Šobrīd 24 gadus vecajai sievietei šo simptomi gan nav, taču ir jūtams vienīgi neliels kustību lēnīgums un viegli koordinācijas traucējumi, piemēram, pirksta-deguna testa laikā. Fascinējošs pierādījums tam, cik ļoti mainīgs un adaptēties spējīgs ir šis cilvēka orgāns – smadzenes.