Pētījumi par atkarību izveidošanās mehānismiem ir parādījuši, ka liela nozīme ir ne tikai atkarību izraisošajai vielai vai darbībai, bet arī apkārtējai videi, kas atkarību var ierosināt.

Pētījumi par atkarību izveidošanās mehānismiem ir parādījuši, ka liela nozīme ir ne tikai atkarību izraisošajai vielai vai darbībai, bet arī apkārtējai videi, kas atkarību var ierosināt.

Cilvēkiem, kuri cieš no atkarības, vides faktors ir ļoti būtisks. Piemēram, alkoholiķis, kurš nejauši iet garām bārām, var nepārvarama impulsa iespaidā ieiet bārā un piedzerties. Līdzīgs scenārijs ir ar azartspēļu atkarīgajiem. Tradicionālās metodes, lai ārstētu šādu impulsīvu rīcību ir ļoti ierobežotas. Ārsts var likt pacientam aizvērt acis un iztēloties ierosinošo faktoru – piemēram, stāvēšu netālu no kioska, ja cilvēks cieš no spēcīgas nikotīna atkarības. Taču cilvēks tik un tā apzinās, ka atrodas ārsta kabinetā, tādēļ šāda metode nedod vēlamo efektu.

Palīdzīgu roku šādā situācijā var sniegt virtuālās realitātes aparāti. Pacientiem uz galvas uzvelk speciālu ierīci, kas simulē virtuālo realitāti, piemēram, bāru. Cilvēks var droši pārvietoties šādā simulētajā pasaulē gluži kā īstajā. Cilvēkam, kurš ir atkarīgs no tabakas var tikt simulēta iepriekš aprakstītā situācija pie kioska, turklāt ir iespējams palaist īstus cigarešu dūmus, lai situāciju padarītu vēl sarežģītāku. Tādējādi ir iespējams simulēt realitātes daudz dažādiem atkarību veidiem.

Galvenais uzdevums, kas stāv priekšā cilvēkiem, kas izmanto šādu virtuālās realitātes ārstēšanas metodi, ir iemācīties kontrolēt savus impulsus. Kombinējot to ar tradicionālajām metodēm, jau ir panākts zināms progress atkarību ārstēšanā. Tiek veikti jau izmēģinājumu cilvēkiem, kas ir atkarīgi no kreka. Lai izmēģinātu šo pašu metodi ar heroīna atkarīgajiem, tiek veidota ļoti rūpīga simulācija, jo šajā atkarības veidā lielu lomu spēlē pat nelieli sīkumi.

Virtuālās realitātes terapiju varētu izmantot ne tikai atkarību ārstēšanā. Tas būtu lielisks veids kā cīnīties ar fobijām. Jau ilgu laiku pastāv terapijas veids, kas māca cilvēkus pārvarēt savas fobijas, liekot tiem sastapties ar savu baiļu avotu aci pret aci. Piemēram, cilvēkiem, kas cieš no arahanofobijas, rāda bildes ar zirnekļiem, bet ārstēšanās pēdējās stadijās jau liek turēt rokās dzīvus īpatņus. Virtuālās realitātes tehnoloģija paver iespēju ārstēt citas fobijas, ko ar iepriekš minētajiem paņēmieniem būtu grūti panākt. Piemēram, tādējādi varētu ārstēt cilvēkus, kuriem ir bailes no augstumam vai lidošanas ar lidmašīnu.