Stress ietekmē tavas smadzenes vairāk nekā tev šķiet. Katrs stresa laikā būs izjutis nelielu apjukumu, aizmāršību, trauksmes sajūtu un sasprindzinājumu, taču šis stāvoklis arī liek tavām smadzenēm sarauties.

Stress ietekmē tavas smadzenes vairāk nekā tev šķiet. Katrs stresa laikā būs izjutis nelielu apjukumu, aizmāršību, trauksmes sajūtu un sasprindzinājumu, taču šis stāvoklis arī liek tavām smadzenēm sarauties. Hormoni, kas izdalās stresa laikā spēj ne tikai ietekmēt smadzeņu darbību, bet arī mainīt to struktūru burtiskā veidā.

Viens no galvenajiem hormoniem, kas stresa laikā izdalās īpaši aktīvi, ir kortizols. Kā izrādījies, tad šī hormona ietekmē smadzeņu šūnās ne tikai apstājas reģenerācija, bet tās var aiziet bojā. Visvairāk šis efekts skar noteiktu smadzeņu daļu – hipokampu. Hipokamps ir nozīmīga smadzeņu struktūra, kas atbild par mācīšanās, atmiņas un emocionālā stāvokļa regulēšanu. Paradoksālā kārtā hipokamps arī ir iesaistīts organisma atbildes reakcijas uz stresu apstādināšanā, kad stresa izraisošais elements ir pazudis.

Ilgstoša stresa ietekmē saraujas arī prefrontāla galvas smadzeņu garoza. Tas būtiski ietekmē cilvēka spēju pieņemt lēmumus un kontrolēt savus impulsus. Hroniska stresa iespaidā tiek ietekmētas cilmes šūnas, kas liedz šai smadzeņu daļai atjaunoties. Rezultātā sanāk tāds kā noslēgts loks – jo vairāk stresa ir cilvēka dzīvē, jo vairāk cilvēks arī mierīgos apstākļos sāks just trauksmi, grūtības mācīties un atcerēties notikumus.

Taču situāciju vēl sliktāku padara kāds cits aspekts – tie paši hormoni, kas atbild par stresa reakciju, rada pastiprinātu aktivitāti un uzbudinājumu smadzeņu daļā ar nosaukumu amigdala. Amigdala ir būtiska struktūra, kas emocionāli bagātīgus notikumus saista ar atmiņām. Izmaiņas, kas rodas stresa laikā, spēj pastiprināt tādu emociju izpausmi kā bailes, trauksme un dusmas vēlākā laikā.

Visas šīs izmaiņas, kas laika gaitā rodas smadzenēs, spēj stipri ietekmēt cilvēka emocionālo stāvokli un kognitīvās funkcijas. Tas arī rada grūtības tikt galā ar stresa situācijām, kas ir gaidāmas nākotnē.

Par laimi ir zināms viens ļoti labs līdzeklis, kas spēj mazināt šos negatīvos stresa efektus – regulāra fiziska un garīga aktivitāte. Šādu aktivitāšu laikā smadzenēs izdalās faktori, kuri uztur nervu šūnas darboties spējīgas, kā arī ļauj veidoties jaunām nervu šūnām. Jo vairāk fizisko un garīgo aktivitāšu ir cilvēka dzīvē, jo vairāk izdalās šie neiroprotektīvie faktori (galvenokārt hipokampā).

Nesena 10 pētījumu analīze ir parādījusi, ka pat 5 minūšu ilga fiziska aktivitāte spēj būtiski uzlabot garastāvokli un smadzeņu spēju pretoties stresa negatīvajiem efektiem. Tādēļ ikreiz, kad tev ir brīvas vismaz 5 minūtes padari kaut ko, kas liks tavai sirdij pukstēt ātrāk.