Izgudrojumi  stimulē ekonomisko izaugsmi un jaunu tehnoloģiju attīstību, tie bīda uz priekšu civilizāciju. Bieži vien ir tā, ka izgudrotāji savus lolojumus testē pirmie. Un dažreiz sanāk arī tā, ka izgudrojumi nav īsti droši un ir bīstami dzīvībai.  10 spilgtākie inženieri, zinātnieki un parasti strādnieki, kuri kļuva par savas idejas upuriem.

Automobilis

Frensis Edgars Stenlijs un viņa dvīņu brālis Frilans Oskars Stenlijs, uzprojektēja automobili Stanley Steamer 1896.gadā. 1906.gadā viņi pārspēja pasaules ātruma rekordu, braucot ar ātrumu 205 km/h. 1918. Gadā brāļi pārdeva savu biznesu Stanley Motor. Tajā pašā gadā, Frensis, atrodoties pie sava auto stūres, ietriecās kokā un gāja bojā.

Gaisa balons

Franču fiziķis, ķīmiķis un izgudrotājs Žans-Fransuā Pilatrs de Rozjē bija viens no aviācijas pionieriem un vēsturē iegājis kā cilvēks, kurš pirmais uzdrīkstējies pacelties gaisā ar mūsdienu gaisa balona prototipu. Pirmie mēģinājumi noritēja itin veiksmīgi, bet 1785. gada jūnijā de Rozjē ar kolēģi nolēma pārlidot pāri Lamanša jūras šaurumam. Tieši šis lidojums izrādījās liktenīgs – balons aizdegās, bet de Rozjē ar pavadoni gāja bojā.

Omegas projekts

1946.gadā 8 zinātnieki, tostarp Luijs Slotins strādāja slepenā laboratorijā Ņūmeksikā pie radioaktīva projekta „Projekts Omega”. Darba laikā slotins paslīdēja un aizķērās aiz radioaktīvās ierīces, rezultātā saņemot nāvējošu radiācijas devu. Slotins nomira pēc 9 dienām.

Nāvējošā tipogrāfijas spiede

1862.gadā, izgudrojot rotējošu tipogrāfijas spiedi, amerikāņu izgudrotājs Viljams Balloks izdarīja apvērsumu visā tipogrāfijas industrijā. Tomēr viņu nogalināja paša radītais industriālais brīnums. 1867. gada pavasarī viņš strādāja pie sava garabērna, cenšoties to pilnveidot, bet Balloka kāja nejauši iesprūda mašīnas mehānismā. Briesmīgā rēta izraisīja gangrēnu, un nedēļu vēlāk viņš nomira uz ķirurga galda, kad eskulaps viņam novēloti centās kāju amputēt.

Asinspārliešana

Aleksandrs Bogdanovs bija Ļeņina sabiedrotais un piedalījās boļševiku partijas izveidē. Tomēr 1909.gadā viņš tika no tās izslēgts. Aleksandrs veltīja savu dzīvi zinātnei, medicīnai un psihiatrijai, pat izgudroja pats savu zinātni „tektoloģiju” – mēģinot apvienot visas zinātnes.  1920. Gadā Bogdanovs ķērās pie asins pārliešanas eksperimentiem, lai iegūtu „mūžīgo jaunību”. Viņš pat pārliecināja Staļinu izveidot asins pārliešanas institūtu. Pēc 11 asins pārliešanas reizēm, Bogdanovs paziņoja, ka viņa redze manāmi uzlabojusies un sirmums sākot atkāpties. Tomēr viņš nomira, kad pārlēja sev kāda studenta asinis, kurš slimoja ar malārija un tuberkolozi.

Titāniks

Tomass Endrius uzprojektēja un uzcēla kuģi, kas, viņaprāt, esot absolūti drošs. Izgudrojumu nosauca par „Titāniku”. Tomass Endrius devās pirmajā Titānika braucienā. Viņš pavadīja pēdējās stundas, palīdzot cilvēkiem atrast glābšanas vestes un tikt uz glābšanas laivām. Pēc palīdzības sniegšanas, Endriuss pēdējo reizi tika manīts pirmās klases smēķētavā. Viņu atceras kā varoni.

Lidojošais auto

Henrijs Smoļinskis un Hels Bleiks izgudroja lidojošu automobili. Viņi uzprojektēja un uzbūvēja savu lidojošo auto, domājot, ka tas, kā mini helikopters spēs mērot mazus, apmēram 100km attālumus. Abi izgudrotāji gāja bojā, kad izmēģinājuma lidojuma laikā automobilim atlūza spārns.

Nāvējošais lidojums uz Mēnesi

Izgudrotājs un vietējais mehāniķis Van Hu Ķīnā, Min dinastijas laikā vēlējās veikt ceļojumu uz Mēnesi. Lai realizētu savu sapni, viņš lika saviem padotajiem sasiet kopā 47 raķetes un piesiet šo konstrukciju pie krēsla. Van Hu nostājās uz krēsla un lika padotajiem vienlaicīgi aizdedzināt visas raķetes. Notika milzīgs sprādziens un izgudrotājs gāja bojā. Nav skaidri zināms, vai stāsts par Van Hu ir patiess, tomēr viens no Mēness krāteriem ir nosaukts par godu viņam.

Lidojošais taksometrs

Britu aviācijas inženieris un kompānijas “Avcen” viens no direktoriem Maikls Dakrs gāja bojā, cenšoties pacelties paša izgudrojumā – lidojošajā taksometrā “Jetpod”. Šī nelielā lidmašīna ar monospārna konstrukciju bija aprīkota ar klusinātu dzinēju un bija paredzēta ļoti īsām pacelšanās un nolaišanās joslām. Dakrs uzskatīja, ka, pateicoties viņa izgudrojumam, nākotnē varēs būvēt ļoti mazas lidostas tuvu pie pilsētu centra un ka tas izraisīs īstu revolūciju pasta kravu pārvadāšanā. Tomēr pēc trim neveiksmīgiem izmēģinājumiem, kad Dakram Kualalumpurā bija izdevies ar savu lidaparātu no zemes, lidojošais taksometrs kā bulta nogāzās zemē un sadega.

Ierīce, kas palīdz piecelties no gultas

Tomass Midžlijs bija ievērojams amerikāņu ķīmiķis un izgudrotājs, vairāk nekā simts patentu autors. Ievērojamākais no viņa izgudrojumiem – hlorfluorogļūdeņradis – izraisīja veselu revolūciju ledusskapju un dezodorantu ražošanā. Neilgi pēc 50 gadu sasniegšanas zinātnieku ķēra tāda nelaime kā poliomielīts, taču, pat būdams paralizēts, Midžlijs nespēja atturēties no izgudrojumiem – viņš radīja sarežģītu bezgalīgu virvju un siksnu mehānismu, kas ļāva viņam patstāvīgi piecelties no gultas. Tomēr 1944. gada 2. novembris izgudrotājam izrādījās liktenīgs – viņš sapinās pats savās konstrukcijās, viena no siksnām aptinās ap kaklu un dižais ķīmiķis vienkārši nosmaka.