Vienkāršākā atbilde uz šo jautājumu ir – 264 stundas jeb aptuveni 11 dienas. Šis rekords 1965. gadā tika zinātniski dokumentēts un to uzstādīja Rendijs Gārdners, kurš bija 17 gadus vecs skolnieks.

Vienkāršākā atbilde uz šo jautājumu ir – 264 stundas jeb aptuveni 11 dienas. Šis rekords 1965. gadā tika zinātniski dokumentēts un to uzstādīja Rendijs Gārdners, kurš bija 17 gadus vecs skolnieks.

To viņš izdarīja sadarbībā ar miega pētnieku Dr. Viljamu Dementu. Citos rūpīgi novērotos eksperimentos cilvēki spēja palikt nomodā 8 – 10 dienas. Neviens no šiem dalībniekiem neiedzīvojās nopietnās medicīniskās, neiroloģiskās vai psihiatriskās problēmās. Lai gan ir zināmi zinātniski nedokumentēti gadījumi, kad cilvēki ir pat nomiruši cenšoties pārspēt negulēšanas rekordu.

Tomēr visiem šiem dalībniekiem bija novērojams būtisks koncentrēšanās spēju, motivācijas, uztveres un citu augstāko kognitīvo procesu darbības samazinājums. Neskatoties uz to, viņiem pārsvarā izdevās atkopties vienu vai divu dienu laikā. Citi gadījumi apraksta notikumus ar karavīriem, kuri spējuši palikt nomoda līdz četrām dienām atrodoties uzdevumā. Tāpat ir zināms, ka daži ar māniju slimojoši cilvēki spēj palikt nomodā vairākas dienas.

Visgrūtākais uzdevums visā šajā prcesā ir definēt, kas ir nomods. Ilgstoša negulēšana gribot negribot rada stāvokli, ko sauc par “mikromiegu” – īsas iemigšanas epizodes, kuras pats cilvēks pat var nepamanīt. Šādi stāvokļi ir īpaši bīstami autovadītājiem un pilotiem. Ir zināms, ka liels daudzums autonegadījumu rodas tieši tādēļ, ka vadītājs ir neizgulējies. Kādu brīdi smadzenes vienkārši atslēdza un sliktākajā gadījumā var tikt izraisīts autonegadījums. Gadījumā ar Rendiju Gārdneru, ir zināms, ka viņš eksperimenta beigās izskatījās būdams nomodā, bet realitātē bija gandrīz nepieejams kontaktam.

Eksperimentos, kas veikti ar žurkām, ir zināms, ka pēc divu nedēļu negulēšanas žurkas vienkārši nomira. Sekojošo eksperminetu veica Čikāgas Universitātē. Divas žurkas pastāvīgi dzīvoja uz rotējoša apļa virs konteinera ar ūdeni. Monitorējot to smadzeņu viļņus, varēja noskaidrot, kad grauzējs iemiga. Kad tas notika, rotējošais aplis ieslēdzās un žurka iekrita ūdeni – tādējādi netika ļauts tai aizmigt. Žurkas nāves cēloni saistīja ar organisma hipermetabolismu.

Cilvēka miega ciklu spēj ietekmēt dažādas saslimšanas un stāvokļi. Morvana sindroms jeb Morvana fibrillārā horeja ir saslimšana, kas raksturojas ar muskuļu raustīšanos, sāpēm, pārmērīgu svīšanu, svara zudumu, halucinācijām un miega trūkumu. Kāds 27 gadus vecs vīrietis, kas slimoja ar šo sindromu, nebija kārtīgi gulējis vairākus mēnešus. Šajā laikā viņam neradās garastāvokļa traucējumi vai problēmas ar atmiņu. Tomēr ir zināms, ka katru vakaru no 9:00 līdz 11:00 viņam sākās dažāda rakstura halucinācijas, kas ilga 20 līdz 60 minūtes.

Cits ar saslimšanu saistīts bezmiegs ir Fatālais ģimenes bezmiegs jeb Fatal Familial Insomnia (FFI), kas ir ģenētiska kaite un var izraisīt nāvi pēc 6 līdz 30 mēnešu ilga bezmiega. FFI nāve nerodas miega trūkuma dēļ bet gan vairāku orgānu traucējumu dēļ. FFI laikā rodas bojājumi smadzeņu daļā ar nosaukumu talāms, ir novērojama simpatiskās nervu sistēma pārlieku liela aktivitāte, hipertensija, drudzis, trīce, svara zudums un endokrīnās sistēmas sabrukums. FFI ir prionu izraisīta saslimšana, kurā ietilpst arī govju trakumsērga.

Tomēr atbilde uz jautājumu, “cik ilgi cilvēks spēj izturēt bez miega?” paliek neskaidrs. Tomēr tiek izstrādāti medikamenti un līdzekļi, kas spēj paildzināt cilvēka nomoda stāvokli un, iespējams, nākotnē būs iespējams radīt tehnoloģiju, kas ļaus cilvēkam negulēt vispār. Lai gan tas viss vēl atrodas eksperimentālā fāzē, jau tagad varam iedomāties, kādas sekas tas spētu atstāt uz mūsu ikdienas dzīvi.