Mūsdienās, šķiet, ikviens tiecas ēst pēc iespējas dabīgākus produktus. Mēs drūzmējamies smalkos veikalos un meklējam norādi- „organisks”, uz visiem produktiem, ko izvēlamies. Daļai cilvēku, šī nodarbe kļuvusi par sava veida sacensību. Mums patīk teikt citiem, ka pārtiekam vien no dabīgiem produktiem, taču, ko gan patiesībā ietver apzīmējums „dabīgs”? Lai atbildētu uz šo jautājumu, piedāvājam iepazīties ar 12 dīvainākajām pārtikas rūpniecībā atļautajām dabīgajām pārtikas produktu sastāvdaļām.

Karagīnans

Vai jums garšo jūraszāles? Ja atbilde ir nē, sagatavojaties pārsteigumam, jo karagīnans atrodams visur. Tā ir no jūraszālēm iegūta želeja, ko izmanto kā sabiezēšanas līdzekli un emulgatoru. Šī sastāvdaļa bieži sastopama jēlas vistas vai jebkuras citas gaļas sastāvā, kā arī tādos piena produktos kā mājas siers un saldējums, kuros tā palīdz saglabāt ūdeni. Savukārt karagīnana klātbūtne šokolādes pienā neļauj kakao atdalīties no piena.

Celuloze

Nākamreiz, kad gatavojot picu, negribēsiet rīvēt sieru un apsvērsiet iespēju to iegādāties jau sarīvētu, apdomājat vai vēlaties, lai par jūsu slinkumu maksātu jūsu kuņģis. Jo, proti, lai novērstu siera skaidiņu saķepšanu, sieram, kā arī dažkārt saldējumam tiek pievienota celuloze. Dabīgā veidā sastāvdaļu iegūst no kukurūzas, koksnes, kokvilnas, un, lai gan tā uzskatāma par nekaitīgu, cilvēka kuņģis to pārstrādāt nespēj.

Bebru anālo dziedzeru sekrēts

Ja esi aveņu garšas saldumu piekritējs, topa 10 vieta tev varētu likt saviebties. Tas tāpēc, ka sekrēts, ko iegūst no bebru anālajiem dziedzeriem, ir galvenais avenēm raksturīgā salduma un garšas buķetes pastiprinātājs. Diemžēl sekrēta avots – bebru anālie dziedzeri, paši par sevi nemaz tik saldi nav, tāpēc visiem tik tīkamo sastāvdaļu iegūstam doto dziedzeru pārstrādes procesā. Tā vien šķiet, jo vairāk koku nograuzti, jo gardākas konfektes.

Karmīnskābe

Vienmēr ir prieks redzēt, kad produkta sastāvā uzskaitītas vien dabīgās krāsvielas. Kam gan vispār nepieciešamas visas tās mākslīgās vielas? Šī sastāvdaļa bieži sastopama konfektēs un citos koši krāsotos pārtikas produktos. Tā rada skaistu sarkanu nokrāsu, kuras pamatā ir tikai dabā iegūtas izejvielas, proti – tūkstošiem novārītu un samaltu sīku beigtu kukainīšu šķīdums, jeb karmīnskābe.

Šellaka

Ja mīlat, ka jūsu ēdiens spīd un laistās līdzīgi konfektēm un cukura graudiņiem uz kūkām, jūs droši vien apēdat diezgan daudz šās sastāvdaļas. Biezās glazūras pamatā ir sieviešu kārtas Kerra Lacca vaboles izdalījumi, par kuru klātbūtni pārtikā vēstīs tādi nosaukumi, kā ”konditorijas glazūra” vai „sveķu glazūra”. Jāmin, ka šellakas īpašības pamanījuši ne vien konditori, bet arī amatnieki, kas to nesmādē, lakojot mēbeles.

Lanolīns

Vai zināt, kas padara jūsu košļājamo gumiju lipīgu? Jūs varētu mēģināt sevi pārliecināt par pretējo un sacīt, ka tā ir koloidāla viela, kas iegūta no koksnes. Šāda pārliecība jums droši vien liktu justies daudz labāk nekā lietu īstā būtība. Proti, ka lielākā daļa veikalā atrodamās košļājamās gumijas, kā arī aptiekās nopērkamā vitamīna D3, iegūst tiem raksturīgo gumijas tekstūru pateicoties lanolīnam – vielai, kas iegūta no eļļām, kas izdalās mazgājot aitu vilnu. Tai raksturīga dzeltena, bieza un ļoti lipīga konsistence, kā arī izteikts aitas vilnas aromāts.

Alūra sarkanais AC

Pārtikas industrijā strādājošie sastāvdaļām meistarīgi dod nosaukumus, kas izklausās daudz labāk par to patieso būtību. Arī šīs sastāvdaļas nosaukums drīzāk atgādina kādu izsmalcinātu piedevu, kas neapstrīdami uzlabos visu, kam tā pievienota, kaut gan patiesībā tā ir nekas vairāk kā akmeņogļu darva. Pateicoties blakusproduktam, kas rodas no akmeņoglēm iegūstot akmeņogļu gāzi, konfektes un limonāde iegūst tiem raksturīgo krāsu.

L-cisteīns

Nākamreiz, kad dosieties apgriezt matus, palūdziet frizierim no zemes uzslaucītos matus iepakot līdzņemšanai, lai vēlāk tos varētu izmantot cepot tādus maizes izstrādājumus, kā maizi un smalkmaizītes, kurās arī visbiežāk izmantots L-cisteīns. Šī sastāvdaļa ir sava veida mīklas kondicionieris – tā palīdz maizes mīklai saglabāt nepieciešamo konsistenci, kā arī paildzina tās uzglabāšanas laiku. Šīs īpašības ļoti svarīgas ceptuvēm, kas maizi cep lielos apjomos. L-cisteīns ļauj izvairīties no atkārtotas mazu mīklas porciju sagatavošanas dienas gaitā, tā vietā ļaujot iztikt ar mīklu, kas sagatavota dienas sākumā. Mīklas kondicionierim ir radīti mākslīgi aizstājēji, taču, to pārmērīgās dārdzības dēļ, parastā tirgus produktos tos izmanto ļoti reti, galvenokārt košera un halala produktos. Tikai neuztraucieties, ja ieraugāt šo sastāvdaļu uz baltmaizes kukuļa, kad nākamreiz gatavojat sviestmaizi. Tā var nebūt iegūta no cilvēku matiem, bet vien pīļu spalvām.

Silīcija dioksīds

Šīs sastāvdaļas nosaukums var šķist pazīstams, ja vidusskolā cītīgi mācījāties ķīmiju. Mūsdienu pārtikas rūpniecībā to plaši izmanto kā pretsalipes vielu. Precīzāk, to granulu vai pulverveidā izmanto, lai izvairītos no produktu salipšanas, kad tie novietoti plauktos. Tas ko jums neviens gan nepateiks, ir, ka šī sastāvdaļa ir nekas vairāk kā smiltis. Lai gan lielākajā daļā smilšu, kuras minat pludmalē, sastāvā ir arī gliemežvāki, kauli un tml., pašu smilšu graudiņu ķīmiskā sastāva pamatā ir silīcija dioksīds. Domājams, šis fakts arī izskaidro, kāpēc pludmale nav nomīdīta cieta un plakana.

Teļa kuņģa ekstrakts

Ja esat siera cienītājs, iespējams būsiet pamanījis šo sastāvdaļu uz siera un sieru saturošu produktu iepakojumiem. Tā ir vairuma siera šķirņu svarīga piedeva, īpaši to, kuras sevi dēvē par „100% dabīgām”. Teļa kuņģa enzīmi darbojas kā koagulants, kas nodrošina siera saglabāšanos vajadzīgajā konsistencē. Lielbritānijas patērētāji zina, atkarībā no tā, vai šī sastāvdaļa iekļauta siera sastāvā vai nē, var spriest par siera piemērotību veģetāriešiem. Tas tāpēc, jo ekstrakts izgatavots no teļa ceturtā kuņģa. Šajā ziņā, veģetāriešiem ASV neveicas. Pat tad, ja dotā sastāvdaļa nav minēta uz siera iepakojuma, tā var būs iekļauta zem nosaukuma „dabīgas sastāvdaļas” vai „dabīgie konservanti”.

Amonija sulfāts

Šī ir vēl viena no tām pārlieku gudri skanošajām sastāvdaļām, kas jums uzreiz liktu novērsties. Jūs teiksiet, ka nekas, kā nosaukums ir „amonija sulfāts”, taču nebūs veselīgs. Pārtikas rūpniecības eksperti gan apgalvo pretējo – tā ir pilnīgi dabīga sastāvdaļa, kas bieži tiek pievienota maizei, tādējādi piesaistot papildu slāpekli, kas savukārt paātrina mīklas rūgšanu. Citādi, amonija sulfāts tiek izmantots arī kā minerālmēslojums, jo ar slāpekli bagātināta augsne ļoti labvēlīgi ietekmē kultūraugu augšanu.

Zivju līme

Izklausās pēc kā ļoti eksotiska, taču tai pašā laikā dzirdēta, vai ne tā? Tas tāpēc, ka zivju līme visbiežāk meklējama britu alū, kuram tā sniedz tam raksturīgo bagātīgi zeltaino mirdzumu un garšas bagātību. Taču ir viens āķis – tas, kas piedod jūsu alum tā neatvairāmo dzintara krāsu, patiesībā ir pulveris, kas iegūts samaļot žāvētu zivju peldpūšļus.