Zinātnieki uzskata, ka visu zilo acu īpašnieki ir pēcteči vienam konkrētam cilvēkam, kas dzīvojis pirms vairākiem tūkstošiem gadu kaut kur Eiropā.

Zilas acis ilgu laiku tika uzskatītas par anomāliju cilvēka bioloģijā. Primātiem, kas ir cilvēka tuvākie bioloģiskie radinieki no citām sugām, zilas acis nav sastopamas. Taču cilvēkam šī acu krāsa ir visai bieži sastopama un to var viegli pamanīt spilgtās nokrāsas dēļ. Taču kādēļ citiem primātiem nav novērojama zila acu krāsa, bet cilvēkam ir?

Acu krāsu nosaka pigmenta daudzums acs varavīksnenē. Pigmenta daudzumu un līdz ar to arī acs krāsu attiecīgi nosaka ģenētiskās īpatnības, kurs var viegli izsekot ar mūsdienu metodēm līdz pat vairākus tūkstošus gadu senai pagātnei – ir nepieciešams tikai seno cilvēku ģenētiskais materiāls, kuru var iegūt no viņu kauliem. Tā kā acu krāsu nosaka ģenētika, tad ir iespējams noskaidrot, cik sen atpakaļ cilvēkiem sāka parādīties zilas acis. Apjomīgākie pētījumi ir izsekojuši šo anomāliju līdz 128 paaudzēm senā pagātnē. Tagad tiek uzskatīts, ka visu zilo acu īpašnieku kopīgais sencis dzīvoja Eiropā pirms aptuveni 6000 – 10000 gadiem.

Tiek uzskatīts, ka pirms tam visiem cilvēkiem bija brūnas acis. Līdz brīdim, kad kādam no cilvēkiem izveidojās mutācija gēnā ar nosakumu OCA2, kas nosaka pigmenta daudzumu acs varavīksnenē. Šī mutācija noteica dažādu brūnās krāsas pigmenta kontrēciju varavīksnenē un līdz ar to arī dažādas jaunas acu krāsas.

2006. gadā kāda akmens laikmeta cilvēka genomā tika atrasts gēns HERC2, kas nosaka zilas acs krāsas veidošanos līdz ar gēnu OCA2. Šī cilvēka atliekas, tika atrastas Spānijā un viņš ir zināms kā vecākais zināmais cilvēks ar gēnu kombināciju, kas nosaka zilu acs krāsu.

Izmantojot datormodelēšanas sistēmu, kļuva iespējams atjaunot šī cilvēka seju. Ja tev ir zilas acis, tad iepazīsties – tas ir tavs vectēvs.