Mūsdienu cilvēkam sirds simbols ir kļuvis tik pazīstams un pierasts, ka vairs nerodas nekādi jautājumi par tā nozīmi. Papētot cilvēka anatomiju, varam secināt, ka sirds simbols un pati sirds nebūt nav tik līdzīgas. Vesela cilvēka sirds ir asimetriska un sadalīta četrās daļās – kambaros un priekškambaros, savukārt sirds simbols ir simetrisks un viens vienots veselums.

Pirmās ziņas par sirds simbola lietojumu vēsturiskajos avotos nāk no kādas Lībijas pilsētas Kirēna (Cyrene) 7.gs.p.m.ē. Kirēnas pilsētas galvenais ienākumu avots bija tās apkārtnē augošā auga silfija sēklas. Silfija sēklām piemita neparastas ārstnieciskās spējas – tas spēja dziedēt iekaisumus, drudzi un klepu, bet galvenokārt tika izmantots auglības kontrolēšanai jeb kā kontracepcijas līdzeklis. Ņemot vērā to, ka šis auga tikai šīs pilsētas tuvumā, tā sēklām tika piedēvēta zelta vērtība. Silfija auga sēklas atgādina mums jau pazīstamo sirds simbolu. (attēls1.)Tieši šī iemesla dēļ Kirēnas monētās tika iekalts sirdij līdzīgs simbols (silfija auga sēklas), kas tolaik simbolizēja seksu un mīlestību. (attēls2) Kirēnas pilsētas pastāvēšana beidzās ap 4.gs.m.ē. divu smagu zemestrīču dēļ. Šobrīd šajā vietā ir apskatāmas tikai šīs pilsētas drupu paliekas.

Antīkās Grieķijas filozofi, piemēram, Hipokrāts uzskatīja sirdi par cilvēka dzīves un morāles principu epicentru. Daži zinātnieki uzskata, ka Hipokrāta sirds zīmējumos ir saskatāma līdzība ar mūsdienu sirds simbolu. Tomēr šajā vēstures laika posmā šis simbols apzīmēja tikai galveno asins apgādes orgānu cilvēka ķermenī.

Kristietības pirmsākumos tika aizliegti medicīniskie eksperimenti, tāpēc pamazām sirds formas simbols ieguva šķīstības un nevainības nozīmi. Simbols kļuva par vienu no svarīgākajiem kristietības laikā, simbolizējot Kristus ciešanas un upurus cilvēces dēļ.  Daži Viduslaiku pārstāvji sirdi uzskatīja par Svēto Grālu un neaizskaramības simbolu. Tas tika izmantos dažādos ģimeņu ģerboņos un karogos.(attēls3.) Sirds simbols pat tika izmantots kā ercena apzīmējums kāršu kavā. 13.gs.”Roman de la poire„ manuskripta titullapā tika attēlots kāds jauneklis, kurš atdod savu sirdi mīļotajai. Kopš šī franču manuskripta iznākšanas, sirds simbols atkal no jauna iegūst savu pirmatnējo nozīmi – mīlestību un romantiskas jūtas. 14.gadsimta mākslinieki sāk zīmēt sirds simbolu otrādāk, tas ir, ar kājām gaisā kā protestējot sirds kristīgajam simbolam. Taču šī kustība nav novērojama ilgu laiku un apgrieztā sirds mākslas darbos lēnām pazūd.

Par Valentīndienas simbolu sirds kļūst 19.gadsimtā, kad simbols tiek iespiests uz apsveikuma kartiņām, tiek ražotas konfekšu kārbas sirds formā. Tikai 20.gadsimtā vēstures un simbolikas pētnieki izsaka pieņēmumu, ka sirds forma attēlo sievietes ķermeni – krūtis un vidukli – kā iekāres un kaisles simbolu.

Mūsdienās sirds simbols ir sastopams visur dažādos izmēros un formās un tā galvenā nozīmē ir mīlestība un romantika.