Miega paralīze cilvēkiem var radīt ļoti biedējošu pieredzi, tādēļ šī fenoma rūpīga izpēte varētu būtiski palīdzēt cilvēkiem, kas no tās pastāvīgi cieš.

Miega paralīze rodas ātro acu kustību miega fāzes jeb REM laikā. Šajā fāzē norit arī sapņošanas process un cilvēka muskuļi atrodas gandrīz paralizētā stāvoklī. Ja cilvēks negaidīti pamostas šajā brīdī, tad muskuļi var vēl nepaspēt atgriezties no paralizēta stāvokļa un cilvēks nespēj pakustēties, lai gan atrodas pie pilnas apziņas. Vairums cilvēku, kas ir piedzīvojuši miega paralīzi, paraksta to kā visšausmīgāko notikumu savā dzīvē. Domājams, ka evolucionāri šāda muskuļu paralīze ir radusies, lai sapņošanas procesā netiktu veiktas straujas un asas kustības. Tomēr evolucionāri daudz grūtāk ir izskaidrot citu fenomenu, kas bieži vien skar cilvēkus miega paralīzes laikā – viņi apgalvo, ka šajā brīdī telpā kopā ar viņiem atrodas vēl kāda neaprakstāma figūra, kas baiļu faktoru pastiprina vēl vairāk. Šī figūra parasti ir cilvēkveidīga un tumša kā ēna, kas cilvēkiem dažkārt liek to uzskatīt par kādu paranormālu parādību.

Viens no izskaidrojumiem šādām halucinācijām varētu būt galvas smadzeņu mēģinājums tikt galā ar radušos apmulsumu. Apjukums, kas rodas smadzenēs varētu veidoties tajos reģionos, kas atbild par Sevis vai sava ķermeņa veidola veidošanos. Cilvēkveidīgā figūra, ko tik bieži apraksta miega paralīzi piedzīvojuši cilvēki, varētu veidoties tādēļ, ka smadzenes projicē paša cilvēka ķermeņa veidolu uz izveidoto halucināciju. Tomēr šo ideju būtu grūti notestēt praksē, jo tad būtu nepieciešami cilvēki ar dažādu ķermeņa uzbūvi un defektiem. Piemēram, cilvēks, kurš ir zaudējis roku, miega paralīzes laikā pie savas gultas varētu ieraudzīt tumšu ēnu, kurai trūkst rokas.

Miega paralīzes pieredzi tāpat varētu ietekmēt arī cilvēka kultūrvide. 2013. gadā veiktā Hārvardas Medicīnas Skolas eksperimenta laikā tika pētītas miega paralīzes dziļuma pakāpes un izjustais stress atkarībā no sabiedrības un kultūras, kurā cilvēks dzīvo. Dalībnieku vidū bija tikai ēģiptieši un Dānijas iedzīvotāji. Atklājās, ka ēģiptiešu vidū miega paralīze ir daudz biežāka parādība nekā Dānijas iedzīvotāju vidū. Tāpat ēģiptiešiem šī pieredze izrādījās daudz bailīgāka.

Analizējot šos rezultātus, ir jāņem vērā, ka Ēģiptē un Dānijā ir ļoti atšķirīga kultūra – Ēģipte ir reliģioza valsts, bet Dānija ir valsts ar lielāko ateisma izplatību iedzīvotāju vidū. Lielākā daļa Dānijas iedzīvotāju miega paralīzi aprakstīja kā psiholoģisku fenomenu, kamēr ēģiptiešu vairākums to saistīja ar pārdabiskām parādībām. Cilvēki ar reliģisku pārliecību miega paralīzes laikā izjūt daudz spēcīgākas bailes.

Tikmēr miega pētnieki turpina lūkoties uz šo fenomenu kā uz mūsu smadzeņu mēģinājumiem tikt galā ar negaidīti radušos pamulsumu, kas rodas strauji pamostoties sapņošanas laikā.