Kāds ķīniešu tautības cilvēks, kurš dzīvo Lielbritānijā, ilgu laiku izjuta dažādus nepatīkamus neiroloģiskus simptomus, kuriem nevarēja atrast cēloni – galvassāpes, atmiņas zudumus un krampju lēkmes.

Kāds ķīniešu tautības cilvēks, kurš dzīvo Lielbritānijā, ilgu laiku izjuta dažādus nepatīkamus neiroloģiskus simptomus, kuriem nevarēja atrast cēloni – galvassāpes, atmiņas zudumus un krampju lēkmes. Veicot galvas smadzeņu biopsiju, atklājās smadzeņu audu iekaisums, taču ārsti nespēja noteikt šī iekaisuma iemeslu.

Veicot kārtējo biopsiju, ārstiem tomēr izdevās atrast kaut ko negaidītu. Biopsijas materiālā viņiem izdevās atrast kādu plakantārpu, kurš dzīvojis vīrieša smadzenēs vismaz 4 gadus. 1 centimetru garais tārps pa šo laiku bija pieveicis 5 cm garu ceļu vīrieša smadzenēs. Šobrīd vīrietis jūtas labi un simptomi ir gandrīz izzuduši.

Veicot tārpa ģenētiskā materiāla analīzi, izdevās noteikt, ka tas ir ārkārtīgi rets plakantārpu paveids – Spirometra erinaceieuropaei. Tā ir pirmā reze, kad izdevās noteikt pilnu šāda tārpa genomu un pētnieki cer, ka tas palīdzēs nākotnē ārstiem vieglāk uzstādīt šādas diagnozes, kā arī ārstēt cilvēkus, kuros ir iemetinājušies šādi parazīti.

Spirometra erinaceieuropaei invāzija ir novērota ļoti retos gadījumos. Ir zināmi aptuveni 300 gadījumi, kad šis tārps ir atrasts cilvēkos un visbiežāk šie gadījumi tikuši reģistrēti Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā. Parazīts dzīvo ūdenī un tiek uzskatīts, ka cilvēks ar to var invadēties, ja apēd vēžveidīgos vai reptiļus, kuros šis tārps ir iemetinājies. Tāpat cilvēks var to iegūt, pielietojot kādu senu Ķīnas tautas recepti – svaigas varžu gaļas uzlikšana uz acīm.

Atrodoties smadzenēs Spirometra erinaceieuropaei izraisa iekaisumu. Tas barojas caur savu ādu uzsūcot taukus. Cilvēka smadzeņu lielāko daļu sastāda dažādas taukskābes, tādēļ šim tārpam tā ir ļoti piemērota vieta, lai barotos.

Pētot šī tārpa genomu, noskaidrojies, ka tas ir daudz lielāks nekā sākumā šķita. Spirometra erinaceieuropaei ģenētiskais materiāls ir 10 reizes garāks nekā līdzīgiem tārpiem un pētniekiem nav skaidri zināms, kādēļ tā. Noskaidrojies, ka uz šo parazītu neiedarbojas populārs prettārpu medikaments – albendazols. Šobrīd, kad ir zināms tārpa genoms, būs iespējams radīt jaunus un efektīvākus medikamentus.

Šādu tārpu invāzija ir liela problēma jaunattīstības valstīs, kur tie izraisa lielu skaitu novēršamu epilepsijas gadījumu.