Franču paradokss ilgi lika lauzt galvas zinātniekiem – viņu ēdienkartes sastāvā ir ļoti daudz augsta tauku satura sieri, taču brīnumainā kārtā Francijā ir ļoti zems sirds un asinsvadu saslimšanas daudzums.

Franču paradokss ilgi lika lauzt galvas zinātniekiem – viņu ēdienkartes sastāvā ir ļoti daudz augsta tauku satura sieri, taču brīnumainā kārtā Francijā ir ļoti zems sirds un asinsvadu saslimšanas daudzums. Daudzi ticēja, ka francūžu noslēpums ir sarkanvīns, ko viņi dzer gandrīz pie katras ēdienreizes. Tas uzsāka mītu par to, ka sarkanvīns ir lielisks līdzeklis, lai aizsargātos no sirds un asinsvadu saslimšanas.

Dažādi pētījumi šķietami apstiprināja šo domu. Zinātnieki atklāja, ka tie cilvēki, kas lietoja uzturā sarkanvīnu, ēda melno šokolādi un visādas ogas, mazāk slimoja ar iekaisīga rakstura un sirds un asinsvadu slimībām. Piemēram, pētījums, kura rezultāti tika publicēti 2006. gada žurnāla Nature numurā, parādīja, ka žurkas, kuru diētas lielāko daļu sastādīja vīnogu miziņas, ogas un šokolāde, dzīvoja vidēji pat par divām reizēm ilgāk nekā to sugasbrāļi, kuriem nebija šādas ēdienkartes. Par šiem labajiem rezultātiem, kā uzskatīja pētnieki, atbild resveratrols, kas ir atrodams iepriekšminētajos produktos.

Mūsdienās gan pētnieki vairs nav tik droši, ka glāzei vīna piemīt tik labas īpašības kā agrāk par tām rakstīja un resvaretrols varētu nemaz nebūt tik labs kā šķita. Vismaz tādi rezultāti izriet no 9 gadus ilga pētījuma, ko veica divos nelielos ciematiņos Toskānā, Itālijā, kas ir pazīstama ar savām senajām vīna darīšanas tradīcijām. Pētījumā tika novēroti 783 vecāka gadagājuma cilvēki. Tika sekots šo cilvēku diētas īpatnībām un ik pa laikam ņemti urīna paraugi, kuros tika noteikts resveratrola līmenis. 9 gadu laikā 250 no dalībniekiem nomira, kā tas bija jau gaidāms lielā vecuma dēļ. 174 no pārējiem saslima ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām, bet 34 tika diagnosticēts vēzis. Nevienā no gadījumiem netika atrasta saistība ar resveratrola līmeni šo cilvēku organismā.

Tomēr mērena vīna lietošana uzturā joprojām tiek uzskatīta par veselību uzlabojošu faktoru, taču šobrīd to izskaidro ar citiem mehānismiem. Bez resveratrola vīnā ir sastopami vismaz 35 dažāda veida polifenoli, par kuriem nav vēl veikti tik plaši pētījumi, bet domājams, ka tie ir atbildīgi par vīna lieliskajām īpašībām. Turklāt alkohols pozitīvi ietekmē dzīves kvalitāti sievietēm pēc 50 – 60 gadu vecuma, kad menopauzes dēļ strauji palielinās iespēja saslimt ar osteoporozi. 2012. gadā veiktajā pētījumā atklājās, ka šīm sievietēm, kas katru dienu izdzer glāzi vīna, būtiski uzlabojas kaulu stāvoklis. Taču jāņem vērā, ka alkohola devas dubultošana šo procesu var pavērst tieši pretējā virzienā.