Cilvēks inficējas ar vīrusiem visai bieži. Dažreiz vīrusus pārnēsā dzīvnieki, bet gadās, ka to izdara arī augi. Nesen atklāts vīruss, kas galvenokārt inficē aļģes, ir atrasts arī cilvēkos un šķiet, ka tas izmaina cilvēka uzvedību.

Cilvēks inficējas ar vīrusiem visai bieži. Dažreiz vīrusus pārnēsā dzīvnieki, bet gadās, ka to izdara arī augi. Nesen atklāts vīruss, kas galvenokārt inficē aļģes, ir atrasts arī cilvēkos un šķiet, ka tas izmaina cilvēka uzvedību.

ATCV-1 ir vīruss, kas pirms dažiem gadiem tika atklāts mirušu cilvēku smadzeņu audos. Ņemot vērā, ka pētniekiem neizdevās noskaidrot, vai vīruss nokļuva cilvēka organismā pirms vai pēc nomiršanas, šim atklājumam netika pievērsta liela uzmanība. Taču nesen ATCV-1 tika atklāts atkal – šoreiz tas bija atrodams psihiski slimo pacientu mutes dobumā – un šoreiz cilvēki bija pat ļoti dzīvi. Vai ir kāda saistība starp vīrusa klātesamību un psihiskās slimības norisi? Pētnieku komanda, kuru vadīja Roberts Jolkens no Džona Hopkisna Universitātes, centās noskaidrot tieši to.

Lai to noskaidrotu, vispirms vajadzēja uzzināt, vai vīruss ir atrodams arī veselos cilvēkos, kas atrodas psihiatriskajās slimnīcās. No 92 cilvēkiem, kuri tika pārbaudīti, vīruss tika atrasts 43% un kā izrādījās vīruss spēj ietekmēt šo cilvēku smadzeņu darbību.

izrādījās, ka cilvēki, kas ir inficēti ar ATCV-1, vizuālos uzdevuma testos uzrādīja sliktākus rezultātus nekā cilvēki, kas nebija inficējušies. Viens no šādiem uzdevumiem bija līnijas zīmēšana uz lapas, kur bija atzīmēti cipari, caur kuriem līnijai jāiet cauri. Inficētie cilvēki uzdevumu veica par 10% lēnāk. Šiem cilvēkiem bija vieglāk novērst uzmanību un viņiem bija vājākas koncentrēšanās spējas. Lai gan rezultāti nebija stipri izmainīti, tomēr atšķirības varēja redzēt skaidri.

Lai veiktu tālākus pētījumus, zinātnieki inficēja peles ar ATCV-1 un lika tām veikt dažādus kognitīvos uzdevumus. Atklājās, ka peles uzrādīja līdzīgus rezultātus kā cilvēku testos – samazināta koncentrēšanās un grūtības veikt vizuālos testus. Šīs peles vidēji par 10% ilgāk pavadīja labirintā, no kura vajadzēja izkļūt. Kā saka pētījuma autori – tika radīta stulba pele. Līdzīgie rezultāti cilvēku un peļu testos norāda uz to, ka vīruss skar vienus un tos pašus smadzeņu reģionus.

Pētot peļu smadzenes, atklājās, ka vīruss ietekmē vismaz 1300 gēnu darbību smadzeņu daļas ar nosaukumu hipokamps šūnās. Lai gan pats vīruss tur netika atrasts, domājams, ka tas ietekmē šos gēnus ar imūnsistēmas palīdzību. Pats vīruss atrodas mutē, bet, stimulējot organisma imūnsistēmu, tas spēj “ieslēgt” un “izslēgt” dažādu gēnu darbību.

Līdzīgi kā parazīts Toxoplasma gondii, kas atrodas kaķos un var inficēt cilvēku, arī ATCV-1 darbojas līdzīgi. Atšķirībā no parazīta, ATCV-1 spēj minimāli ietekmēt cilvēka domāšanas ātrumu un padarīt to drusku stulbāku.