array(0) { }

Ambidekstrija jeb spēja rakstīt ar abām rokām

Ambidekstrs ir cilvēks, kura smadzenēm  nav izteikta dominējošā puslode. Šādi cilvēki parasti labi raksta gan ar labo, gan kreiso roku. Aptuveni viens cilvēks no simts ir „ab-rocis”. Bērniem, kuriem piemīt ambidekstrija  biežāk cieš no garīgās veselības problēmām un grūtībām skolā. Tiem ir divreiz lielākas iespējas saskarties ar uzmanības deficīta sindromu un hiperaktivitāti. 7 – 8 gadu vecumā bērniem ir izteiktākas problēmas ar uzvedību skolā, kā arī raksturīgas problēmas ar valodu, runas traucējumi, stostīšanās, 15 – 16 gadu vecumā pusaudži visbiežāk saskaras ar uzmanības deficīta problēmām.

Pasaules vēsturē zināmi vairāki talantīgi cilvēki, kam piemitusi ambidekstrija – Leonardo da Vinči, Pols Makartnijs, Bendžamins Franklins, Harijs Trumens, Alberts Einšteins un citi.

ambidekstrija 1

Ir iespējams arī iemācīties rakstīt ar abām rokām, taču tajā ir jāiegulda liels darbs un jābūt pacietīgam. Viens no veidiem, kā to paveikt, ir sākt ar simetrisku zīmējumu veidošanu, zīmējot ar abām rokām reizē, vēlāk turpinot „ab-rocīgi” rakstīt vārdus. Papildus vismaz mēnesi jātrenē roka, ar kuru neesi pieradis rakstīt, izpildot ikdienišķas darbības, izmantojot netrenēto roku. Tāpat līdzēt var arī žonglēšana, kas palīdz attīstīt koordināciju un aktivizēt mazāk izteikto smadzeņu puslodi, kā arī tādi mūzikas instrumenti, kuru spēlēšanai nepieciešams izmantot abas rokas. Jāievēro, ka nedrīkst aizrauties tikai ar neaktīvās rokas trenēšanu, citādi attīstītā roka var kļūt mazāk dominējoša.

Pastāv uzskats, ka pusložu aktivitātes izlīdzināšana var sekmēt radošumu, motivāciju, uzlabot miegu, sportisko sniegumu, seksuālās spējas, imunitāti un prāta darbību, taču nav nopietnu pētījumu, kas liecinātu par šādiem ieguvumiem.

Maikls Korballis (Michael Corballis), Ouklendas Universitātes kognitīvās neirozinātnes un psiholoģijas profesors, brīdina, ka, lai gan mācīšanās rakstīt ar abām rokām ir aizrāvusi cilvēkus jau gadsimtiem ilgi, tā var slikti ietekmēt mūsu neirālo attīstību. Īpaši aktuāla ambidekstrija bija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā. Angļu propagandists Džons Džeksons (John Jackson) nodibināja „The Ambidextral Culture Society” ar mērķi akcentēt „ab-rocību” sabiedrības labklājības celšanā. Šis mīts tika lauzts 20. gadsmita vidū, kad iepriekš sludinātie panākumi nematerializējās. Tas, ka katrs individuāli esam labrocis vai kreilis, ir acīmredzams jau no mazotnes, tāpat arī neapšaubāms fakts ir tas, ka lielākā daļa cilvēku ir labroči, ir skaidrs, ka ar šādu uztveri mēs jau piedzimstam.

ambidekstrija 2

Pētījumi liecina, ka ambidekstriem cilvēkiem bieži ir sliktākas matemātiskās spējas, atmiņa un loģiskā domāšana nekā labročiem vai kreiļiem. Šie defekti ir nelieli, bet, trenēšanās kļūt ambidekstram, var veicināt līdzīgus sarežģījumus. Nav iespējams savā starpā mainīt abu smadzeņu pusložu funkcijas – kreisā puslode ir atbildīga par valodas apstrādi, bet labā puslode apstrādā neverbālo informāciju un aktivitātes. Iespējams, ka tradicionālā asimetrija (labročiem dominējošā smadzeņu puslode ir kreisā, bet kreiļiem – labā) ir izveidojusies, lai ļautu smadzenēm iegūt savu individuālo specifiku. Mēģinājums kavēt vai izmainīt šo racionālo uzbūvi var izraisīt nopietnas psiholoģiskās problēmas.

Latviešu fiziķis un filozofs Edgars Imants Siliņš savā grāmatā „lielo patiesību meklējumi” min, ka latviešu vidū fenotips ar dominējušu smadzeņu labo puslodi sasniedz ap 60%, bet ar kreiso 35%, jo lielākā tautas daļa joprojām palikusi tiešā kontaktā ar dabu (latvieši ir izteikta dziedātāju, mākslinieku un mūziķu tauta), ASV un Eiropā (Rietumi kopumā) dominē kreisā puslode.

26. februāris, 2016 | 1040 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.