Līdz šim Rietumāfrikā ir jau nomiruši 970 cilvēki pēc inficēšanās ar Ebola vīrusu. Taču, kas ir šis vīruss un kādēļ tas ir tik bīstams?

Līdz šim Rietumāfrikā ir jau nomiruši 970 cilvēki pēc inficēšanās ar Ebola vīrusu. Taču, kas ir šis vīruss un kādēļ tas ir tik bīstams?

Kad 1976. gadā Zairā (mūsdienās pazīstama kā Kongo Demokrātiskā Republika) vīrietim vārdā Mabalo parādījās augsts drudzis, ārsti nosprieda, ka tā ir malārija, jo tā bija raksturīgākā slimība attiecīgajā reģionā. Ārstējošā māsa injicēja vīrietim hinīnu, ko lietoja pret malāriju, un palaida mājās. Viņa neizmeta izlietoto šļirci, jo tās bija deficītā un varēja tikt izmantotas citu pacientu ārstēšanā. Mazāk kā pēc mēneša Mabalo nomira. Kā šajā reģionā bija ierasts, tika veikta rituāla apbedīšana, kas iekļāva līķa apstrādi ar kailām rokām. Jau pēc pāris nedēļām draugi un ģimene, kas apstrādāja Mabalo līķi, nomira, bet slimnīcu, kurā viņš saņēma hinīna injekciju, pārpludināja pacienti ar līdzīgiem simptomiem – drudzis, sāpes locītavās, izsitumi, asiņaina caureja, vemšana un daudzos gadījumos arī masīva iekšēja asiņošana. Ātri vien tika saprasts, ka malārija tā nav un sākumā par cēloni noteica Marburgas vīrusu, kura simptomi ir līdzīgi, tomēr vēlāk tika atklāts jauns vīruss – Ebola vīruss. Tas ieguva savu nosaukumu pateicoties Ebolas upei, kas plūst blakus ciemam, kurā pirmo reizi slimība tika atklāta. 91% no tolaik Zairā saslimušajiem nomira.

Kopš 1976. gada Ebola vīruss “uzliesmoja” 20 reizes – pārsvarā Āfrikā. Pēdējo reizi tas notika šī gada martā neredzētos apmēros un Pasaules Veselības Organizācija sāk celt nelielu paniku, jo gandrīz 40 gadus pēc Ebola vīrusa atklāšanas, nav īstas skaidrības par tā darbības veidu, rašanās celoņiem un apkarošanas iespējām, taču tā izplatība aug.

Ebolas vīruss pieder filovīrusu dzimtai. Eksistē pieci Ebolas vīrusa celmi (Bondibugjo, Zairas, Restonas, Sudānas un Tai mežu), no kuriem visbīstamākie cilvēkam ir Zairas un Sudānas celmi – mirst attiecīgi 60 līdz 90 procenti saslimušo. Vīruss ir tārpveida formas 80 nanometru diametrā un tā ģenētisko kodu veido RNS, kurš sastāv vien no 19000 bāzu pāriem (salīdzinājumam cilvēka DNS ietilpst vismaz 3 miljardi bāzu pāru). Šajā vīrusa RNS ir ierakstīta informācija par tikai 7 proteīnu sintēzi, no kuriem viens glikoproteīns ir atbildīgs par vīrusa iekļūšanu šūnās, bet cits varētu būt saistīts ar cilvēka imūnsistēmas pretestības spēju samazināšanu. Vīruss galvenokārt inficē imunkompetentās šūnas – monocītus, makrofāgus, dendrītiskās šūnās – un ieceļo limfmezglos, liesā, aknās un citos orgānos, kur tiek traucēta to normāla darbība. Cilvēks parasti mirst no multiorgānu mazspējas.

Ebola vīrusa pētīšana ir ļoti bīstams pasākums, jo tas ātri inficē cilvēku, tādēļ tiek pielietoti maksimāli drošības pasākumi tā pētīšanai un pasaulē ir vien daži desmiti laboratoriju, kas šos pasākumus spēj nodrošināt. Eksistē vēl kāda ar vīrusu saistīta neparasta parādība – ja vien nav slimības uzliesmojuma, pētnieki nezina, kur Ebola vīrusu atrast dabā. Tas pirmo reizi parādījās 1976. gadā, plosījās turpmākos trīs gadus un tad burtiski pazuda uz 15 gadiem. Vīrusi nemēdz pazust uz tik ilgu laiku, lai pēc tam uzrastos no tukša gaisa. Šis neparastais klusuma periods radīja augsni ne tikai dažām sazvērestības teorijām, bet arī intensīvākiem vīrusa parnēsēja meklējumiem. Ebola ir klasiska zoonotiska saslimšana, ar ko inficējas dzīvnieki un, kas var tikt nodota cilvēkam. Tas nozīmē, ka jābūt kādam rezervuāram – dzīvniekiem, kas vīrusu pārnēsā, bet nesaslimst no tā. Šeit arī parādās lielākā problēma, jo šāds dzīvnieks nav zināms. Mūsdienās uzskata, ka tie varētu būt augļsikspārņi, taču nav skaidrs kā tie varētu pārnest slimību cilvēkam vai primātiem.

Citi fakti par Ebolas vīrusu:

• Tas spēj strauji izplatīties no cilvēka uz cilvēku caur kontaktu ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem
• Inkubācijas periods jeb laiks starp inficēšanos un pirmo simptomu parādīšanos ir no 2 līdz 21 dienai
• Vīruss spēj uzturēties organismā arī pēc saslimšanas (kādam laboratorijas darbiniekam 61 dienu pēc slimības pārslimošanas Ebolas vīrusu atrada spermā)
• 55% slimnieku rodas masīva iekšējā asiņošana
• Pret saslimšanu ar Ebolas vīrusu nav vakcīnas vai specifiskas ārstēšanas