Ziņojums, kuru izplatījis Pasaules Dabas Fonds (PDF), ir atklājis, ka zīdītāju, putnu, retpiļu, amfībiju un zivju populācijas lielums pēdējo 40 gadu laikā vidēji ir samazinājies par 52%. Citiem vārdiem sakot, vairāk nekā puse pasaules dzīvnieku kopš 1970. gada ir izzuduši.

Ziņojums, kuru izplatījis Pasaules Dabas Fonds (PDF), ir atklājis, ka zīdītāju, putnu, retpiļu, amfībiju un zivju populācijas lielums pēdējo 40 gadu laikā vidēji ir samazinājies par 52%. Citiem vārdiem sakot, vairāk nekā puse pasaules dzīvnieku kopš 1970. gada ir izzuduši. Saldūdens iemītniekiem šī situācija ir kļuvusi visdramatiskākā, jo to populācija samazinājusies pat par trim ceturtdaļām 40 gadu laikā. Gandrīz pie visām šo dzīvnieku populāciju izzušanām ir vainojams cilvēks (mežu izciršanu, klimatisko pārmaiņu, pārmērīgas zvejas un medīšanas dēļ). Ikviens, kurš dzīvoja pirms 1970. gada, dzīvoja pasaulē, kurā valdīja dzīvnieku pārpilnība.

Lielbritānijā vien šo gadu laikā bruņurupuču daudzums ir samazinājies par 95%. Tāpat cieš vardes, vāveres, kurmji, eži un citi šķietami visuresoši dzīvnieki. Patiesība gan ir tāda, ka to daudzums samazinās.

PDF ziņojums ir kļuvis par brīdinājumu tam, ka cilvēkiem vajadzēti piebremzēt ar šo dzīvnieku dabisko mājvietu iznīdēšanu un izķeršanu. Situācija patiešām esot ļoti satraucoša un, ja tas tā turpināsies ar ierasto ātrumu, tad drīz vien mēs sāksim zaudēt vēl vairāk dzīvnieku un sugas kopumā.

Situācija nav katastrofāla, jo ir zināms, ka galvenais iemesls dzīvnieku izzušanai ir to dabiskās mājvietas iznīcināšana, par ko ir parūpējies cilvēks. PDF savā ziņojumā ir apkopojis ziņas par 3038 dažādu dzīvnieku sugu 10380 populācijām no visas pasaules. Vistraģiskākā situācija ir novērojama nabadzīgākajās valstīs. Piemēram, Latīņamerikā 40 gadu laikā ir novērota vislielākā dzīvnieku skaita samazināšanās – līdz pat 83%.

Visbiežāk nākas dzirdēt par ziloņu populācijas samazināšanos Āfrika, jo tos izķer ziloņkaula dēļ. Taču izzūd arī citi, daudz ierastāki dzīvnieki. Jūras bruņurupuču daudzums ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Ziņojumā apgalvots, ka meža izciršana, zivju izzvejošana un dzīvnieku nomedīšana ir kļuvusi pārāk strauja, tādēļ dzīvnieki nevar paspēt atjaunot savu populāciju līdz ierastajam līmenim.

Cilvēka radītie zaudējumi nav neatgriežami. Tās ir sekas tam kā cilvēks ir nolēmis dzīvot. Lai gan situācija ir kritiska, to ir iespējams glābt, taču tam nepieciešama arī politiskā griba. Tāpat tiek ieteikts rūpīgi izsvērt savus ikdienas paradumus, jo dzīvnieku populācijas samazināšanās sākas tieši ar katra cilvēka individuālo darbību (kaut vai ar sētas koka nociršanu vai atkritumu šķirošanas neievērošana). Tādēļ ir nepieciešams rūpīgi cilvēkiem skaidrot šo darbību ietekmi uz dzīvnieku populāciju un to dabisko dzīvesvietu.