Miljoniem cilvēku katru gadu apmeklē Parīzi. Tajā patiešām ir daudz vērtīgu un skaistu apskates vietu un to pat ir iedēvējuši par mīlnieku pilsētu. Tomēr vien retais nolemj apmeklēt pilsētas tumšāko nostūri – katakombas.

Miljoniem cilvēku katru gadu apmeklē Parīzi. Tajā patiešām ir daudz vērtīgu un skaistu apskates vietu un to pat ir iedēvējuši par mīlnieku pilsētu. Tomēr vien retais nolemj apmeklēt pilsētas tumšāko nostūri – katakombas. Ja reiz nonāksi Parīzē, tad noteikti apskati ne tikai to, kas atrodas virszemē, bet arī to, kas atrodas tev zem kājām.

Parīzes pazemē slēpjas vairāk nekā sešu miljonu cilvēku mirstīgās atliekas. Lai gan varētu likties, ka Parīzi reiz bija piemeklējis postošs mēris, tomēr šīs katakombas kalpoja praktiskam mērķim. 17. gadsimtā Parīze piedzīvoja strauju cilvēku pieplūdumu. Pilsētas iedzīvotāju skaits auga pārāk strauji un drīz vien kapi tika pārpildīti, bet mirušos vairs nebija, kur apglabāt.

Mūsdienās straujš iedzīvotāju skaita pieaugums radītu problēmas to izmitināšanai, taču senākos laikos lielāka problēma bija – kur likt mirušos? Tāpat cilvēki saprata, ka ierīkot jaunas kapsētas nebūtu īpaši lietderīgi un tas nāktu par sliktu pilsētas prestižam.

Pirms katakombu ierīkošanas, 13. gadsimtā izveidotie tuneļi zem pilsētas kalpoja, lai virszemē nogādātu kaļķakmeni. Ar laiku minerāla ieguve izbeidzās, bet tuneļi tika vienkārši pamesti. Tādēļ lēmums tur ierīkot mirušo atdusas vietu šķita tikai un vienīgi loģisks. 18. gadsimta sākumā tuneļi sāka funkcionēt kā pazemes kapenes, bet jau 19. gadsimtā tās kļuva par savdabīgu tūristu izklaides vietu.

Mūsdienās ir iespējams apmeklēt 45 minūtes garu ekskursiju pa katakombām. Tās laikā ir iespējams izstaigāt 2 km garos tuneļus, kas nav nemaz tik daudz ņemot vērā, ka pazemes kapeņu kopējais laukums aizņem gandrīz 7 kvadrātkilometrus lielu teritoriju. Ekskursijas laikā ne tikai ir iespējams aplūkot sienas, kas noklātas ar cilvēku kauliem, bet arī daudzu slavenu parīziešu mirstīgās atliekas.