Zibens ir viena no krāšņākajām dabas parādībām, kas var izrādīties neticami postoša. Katru dienu Zemi piemeklē tūkstošiem pērkona negaisu, kuru laikā redzamas krāšņas zibens šautras.

Zibens ir viena no krāšņākajām dabas parādībām, kas var izrādīties neticami postoša. Katru dienu Zemi piemeklē tūkstošiem pērkona negaisu, kuru laikā redzamas krāšņas zibens šautras. Šo negaisu laikā ik gadu zibens spērienu uz savas ādas piedzīvo tūkstošiem cilvēku, taču tikai neliela daļa no viņiem iet bojā. Lai gan izdzīvojušie parasti paliek ar nopietnām komplikācijām, taču zibens ļoti reti izraisa momentānu nāvi. Kādēļ tā?

Zibeni var salīdzināt ar milzīgu dzirksteli, kas rodas starp atmosfēru un zemi vai kādu objektu uz zemes. Temperatūra zibens serdē var sasniegt 27700°C, kas ir vairāk nekā uz Saules virsmas. Enerģija, kas izdalās vienas zibens izlādes laikā, ir pielīdzināma 300kV.

Zinot šos lielumus, tā vien šķiet, ka nekas nespēj izturēt tik ekstremālus apstākļus – kur nu vēl cilvēka ķermenis. Tomēr lielākā daļa cilvēku izdzīvo pēc zibens spēriena, jo tas neiziet cauri visam ķermenim. Tā vietā zibens it kā pārslīd pāri ķermenim. Visa zibens enerģija izplūst cauri sviedriem un bieži vien lietus ūdenim, kas atrodas uz ādas. Šie abi šķidrumi darbojas kā lieliski elektrības pārnesēji un pasargā cilvēka iekšējos orgānus. Tajos retajos gadījumos, kad cilvēks nomirst zibens spēriena dēļ, tas parasti notiek tādēļ, ka elektriskā izlāde izraisa sirdsdarbības traucējumus.

Taču ķermenis, kuram trāpījis zibens, vienmēr izrādījās kādas šī notikuma sekas. Gluži kā lodes šāviens zibens spēriens atstāj aiz sevis ieejas un izejas punktus. Visredzamākā parādība ir Lihtenberga figūras, kas izrotā ādu – tie ir pārplīsušie asinsvadi, kuru zīmējums bieži vien atgādina zibens rakstu.

Ja pie ķermeņa atrodas kāds metālisks priekšmets, tad tā temperatūra pieaug līdz baltkvēlei, kas var radīt stiprus apdegumus. Tāpat apģērbs var aizdegties milzīgā karstuma ietekemē. Raksturīgi, ka zibens spēriena upuriem, apavi un zeķes bieži vien tiek aizspertas tālu prom no paša cilvēka.

Lielākā daļa zibens spēriena upuru neatceras brīdi, kad zibens viņiem trāpījis. Bieži vien vienīgie šī notikuma pierādījumi paliek apdegušais apģērbs un Lihtenberga figūras uz ādas, kas pazūd salīdzinoši ātri. Viens no orgāniem, kas var visvairāk tikt bojāts zibens spēriena laikā, ir smadzenes, kuru šūnas tiek neatgriezeniski bojātas un tas var radīt dažāda rakstura paliekošas sekas. Tāpat zibens spēriena upuriem gandrīz vienmēr pārplīst bungādiņas, kas ir gaisa triecienviļņa sekas.

Lihtenbera figūras