Iedomājies, ja būtu iespējams ieņemt nepieciešamos medikamentus vai citas zāles, vienkārši par to padomājot un nepakustinot ne pirkstiņu? Vai ari neliela ierīce, kas ir implantēta cilvēka galvā, varētu mērīt smadzeņu viļņu aktivitāti un draudošu epileptisku krampju gadījumā izdalītu medikamentu, kas krampju lēkmi apturētu vēl pirms tā ir sākusies.

Šie zinatniskās fantastikas scenāriji ir tieši tādi, kādus neliela zinātnieku grupiņa cenšas īstenot ar saviem eksperimentiem. Viņi ir izgatavojuši un notestējuši sistēmu, ar kuras palīdzību ir iespējams mainīt noteiktu proteīnu līmeni peļu asinīs – izmantojot vienīgi domu spēku. Cilvēka nolūks paaugstināt vai pazemināt proteīna līmeni tika noteikts izmērot tā smazeņu viļņu aktivitāti. Pēc tam šī informācija tiek nosūtīta uz nelielu ierīci, kas ir implantēta peles āda. Implantā atrodas speciālas šūnas, kas reaģējot uz gaismu spēj sintezēt noteikta rakstura molekulas. Šīs molekulas nokļūst peles asinsritē un ietekmē citu šūnu darbību, liekot to gēniem uzsākt noteiktu proteīnu sintēzi.

Šīs sistēma balstās uz divām tehnoloģijām, kas valdzina neirozinātnieku prātus jau kādu laiciņu. Viena no tām ir optoģenētika. Optoģenētikas princips ir ļoti vienkāršs – gēnu darbība tiek regulēta tiem piestiprinot proteīnus, kas ir gaismas jūtīgi. Aktivizējoties šādam proteīnam, ir iespējams “ieslēgt” vai “izslēgt” noteiktu gēnu. Otra tehnoloģija ir smadzeņu-datora saiknes izveidošana. Izveidojot šādu saikni ir iespējams, piemēram, kustināt datora kursoru tikai iedomājoties par to. Šī tehnoloģija jau ir pierādījusi sevi, ļaujot paralizētiem cilvēkiem sazināties ar ārpasauli.

Lai gan šī sistēma šķiet daudzsološa, vēl ir jāatrisina virkne svarīgu problēmu – kā atšķirt vajadzīgo smadzeņu viļņu signālu no visiem pārējiem; pie kādām slimībām noteiktu gēnu aktivizēšana vai nomākšana varētu palīdzēt; jebkuri implanti, kas nonāk cilvēka organismā, ar laiku apaug ar saistaudiem un tas traucēs medikamenta vai proteīna izdali no tā.

Neskatoties uz to, zinātnieki turpina meklēt atrisinājumu šīm mīklām, lai šo tehnoloģiju kādu dienu būtu iespējams pieleitot šobrīd neārstējamu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai.