Cilvēki jau no sendienām ir rūpīgi izvēlējušies vārdus saviem pēctečiem, apzinoties, ka tie būs svarīga bērnu dzīves sastāvdaļa. Mūsdienās joprojām vārda došana dažādās kultūrās un reliģijās ir savdabīgs rituāls, ne tikai formalitāte.  Vārds ir tas, kas mūs identificē sabiedrībā un izrādās, ka tas var ietekmēt citu cilvēku attieksmi pret tevi.

Mēs bieži sastopamies ar situācijām, kad lēmumu ir nepieciešams pieņemt, nezinot pietiekami daudz, lai to darītu. Psiholoģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka pat tieši nesaistīta informācija ietekmē mūsu sajūtas un rada uzticamību. Ja darba devējam ir jāizvēlas starp diviem līdzvērtīgiem kandidātiem, kuru galvenā atšķirība ir viņu vārdi, veidojas sarežģīts lēmums, jo nav pieejama pietiekama informācija, lai izvēlētos vienu no tiem. Zinātnieku komanda no Viktorijas Universitātes Velingtonā, Jaunzēlandē un Kvantlenas Politehniskās Univeristātes studenti Kanādā veica pētījumu. Pētnieki lūdza respondentiem sakārtot īstus personvārdus no 18 dažādām valstīm pēc to izrunas sarežģītības. Citai brīvprātīgo grupai tika dots uzdevums, kurā jāapstiprina vai jānoliedz dotie fakti. Pie katra no dotajiem faktiem tika pierakstīts kāds no iepriekšējā uzdevumā izmantotajiem personvārdiem, sakot, ka šis cilvēks ir izdomājis doto faktu. Rezultāti apstiprināja pētnieku izteikto hipotēzi – fakti, kuri tika savienoti ar vieglāk izrunājamiem personvārdiem biežāk tika atzīmēti kā patiesi. Pētījums pierādīja, ka cilvēka vārds var ietekmēt to, kā apkārtējie uztver viņa teiktās informācijas patiesumu.

Citā pētījumā, izmantojot šos pašu personvārdus, pētnieki lūdza novērtēt, cik draudzīgi, aizdomīgi vai bīstami varētu būt šie cilvēki. Rezultāti nebija pārsteidzoši, jo cilvēki ar ne tik sarežģītiem vārdiem tika vērtēti kā laipnāki un iecietīgāki nekā sarežģīto vārdu īpašnieki.  Problēmsituācijas visbiežāk varētu rasties imigrantiem. Pagājušā gadsimta sākumā liela daļa imigrantu ASV izvēlējās „amerikanizēt” savus vārdus, jo tā tiem bija vieglāk iekļauties darba tirgū un saņemt lielāku atalgojumu. Izrunas sarežģītība veicina neobjektīvu attieksmi ne tikai pret cilvēkiem, bet arī produktu un kompāniju nosaukumiem. Cilvēki daudz negatīvāk attiecas arī pret tām pārtikas piedevām, kuras ir grūtāk izrunājamas. Pētnieki iesaka nepaļauties uz neobjektīviem, nepamatotiem lēmumiem, kad tas ir patiešām svarīgi, jo ne vienmēr intuīcija saka priekšā pareizo lēmumu.

-Arāj, pie tāfeles!

-Skolotāj, kāpēc vienmēr es?

-Labi. Ņemsim pēc saraksta… Arāj, pie tāfeles!

Times Magazine publicēja rakstu, kurā tika apgalvots, ka skolā ierastā skolēnu kārtošana pēc alfabēta var ietekmēt bērna psihi, proti, atrašanās saraksta beigās var izraisīt ieradumu steigā pieņemt lēmumus. Alfabētiskā kārtība pēc būtības nav godīga. Ja tavs uzvārds sākas ar Z burtu, tu esi pēdējais, un regulāri piedzīvojot šādu situāciju, prātā var palikt negatīvas sekas. Pētījumi parāda, ka cilvēki, kuri alfabētiskajos rādītājos atrodas saraksta beigu daļā, ir tendēti straujāk piekrist darījumiem un izaicinājumiem, jo baidās nepaspēt vai tikt izlaisti. Pētnieki tic, ka šādas bailes radušās skolas laikā, kad palikšana pēdējam nereti nozīmēja iespēju nokavēt tikšanos ar draugiem vai kādu pasākumu.

Vecāki saviem bērniem bieži dod sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, ja agrāk tie bija prezidentu vārdi, tad šobrīd bērniem tiek dots vārds par godu popkultūras pārstāvjiem. Parasti šī tendence ir aktuāla tikai laikā, kad konkrētā slavenība ir populāra.

Diagrammā var aplūkot kā mainījusies ‘Ādolfa’ popularitāte ASV saistībā ar 2. Pasaules karu.

Cilvēks zemapziņā uzticas un paļaujas uz cilvēkiem, lietām un vietām, kas izklausās radniecīgas viņa vārdam. Psihologi šo fenomenu dēvē par netiešo jeb aklo egoismu (implicit egotism). Līdzīgi cilvēks reaģē uz saviem iniciāļiem.

Zinātnieki atzīst, ka cilvēka vārds nenosaka cilvēka likteni, tas var ietekmēt citu cilvēku viedokli, ja ir vienīgā pieejamā informācija, taču tiklīdz personai tiek sniegti papildus fakti, fotogrāfija vai cita informācija, vārda nozīme būtiski mazinās.