Vibrators histērijas ārstēšanai

Vibrators histērijas ārstēšanai
Bija laiks, kad uzskatīja, ka sievietes, kuras nespēj sasniegt orgasmu mēdz saslimt ar psihiskām saslimšanām. Viens no šādiem traucējumiem agrāk tika saukts par histēriju. Lai no tās atbrīvotos ārsti veica fizikālas manipulācijas, kuras izraisīja tā saucamos “histēriskos paroksizmus”, ko mūsdienās pazīst kā orgasmu.
Dažādas iegurņa masāžas bija populāras vēl antīkās Grieķijas laikos un tika pielietotas ārstu praksē līdz pat 1920. gadiem. Līdz 19. gadsimta beigām uzskatīja, ka gandrīz 75% amerikāņu sieviešu cieš no histērijas. Ap šo laiku tika izgudrots elektriskais vibrators, ar mērķi ārstēt histēriskas sievietes. Tas palīdzēja “izārstēt” šādas sievietes aptuveni 10 minūšu laikā.
1920. gados elektriskie vibratori sāka parādīties erotiskajās filmas un tie pamazām izzuda no ārstu kabinetu plauktiem.

Dēles un asins nolaišana
Bija laiki, kad, aizejot pie bārddziņa, viņš pie reizes mācēja tev nolaist arī asinis. Asins nolaišanu praktizēja jau ļoti sen un valdīja laiks, kad cilvēki uzskatīja, ka tādā veidā ir iespējams atbrīvoties no nelabā gara, kas iemiesojies cilvēkā. Ar laiku to sāka praktizēt ārsti, lai ārstētu dažādas saslimšanas. Pirms 19. gadsimta, lai nolaistu asinis, pielietoja vēnas atvēršanu, taču 19. gadsimta Viktorijas ērā populāras sāka kļūt dēles, kas veica to pašu darbiņu. Arī mūsdienās dēles izmanto medicīna galvenokārt, lai ārstētu hemohromatozi (stāvoklis, kad organismā lielā daudzumā sāk uzkrāties dzelzs).

Opiāti
No opija atvasinātais morfijs reiz tika uzskatīts par brīnumlīdzekli. Arī mūsdienās morfiju izmanto medicīnā, lai mazinātu sāpes – gada laikā šim nolūkam saražo 230 tonnas morfija. Šo vielu izmanto jau 200 gadus medicīnā un tai ir vairākas būtiskas blakusparādības – neskaitot augsto atkarības veidošanās risku, morfijs rada arī aizcietējumus, niezi un dažkārt sliktu dūšu.
Morfija atklāšanas pirmssākumos, kad nebija zināmas tā nepatīkamās blakusparādības, to varēja iegādāties jebkurš aptiekā. 20. gadsimtā dažādus opiātus (tajā skaitā arī kokaīnu, heroīnu un morfiju) pielietoja, lai ārstētu saaukstēšanos, bezmiegu, menstruālos krampjus un jebko citu, kas radīja sāpes. Morfija un kokaīna injekcijas piederumus varēja nopirkt dažādos veikaliņos. Morfiju drīkstēja lietot pat zīdaiņi, kuri zobu augšanas dēļ bieži vien kļuva nemierīgi.

Trepanācija
Rupji runājot trepanācija ir cauruma izurbšana galvaskausā (bez anestēzijas). Trepanācija ir viena no vecākajām ķirurģiskajām procedūrām, ko pielietojuši cilvēki (ir atrasti galvaskausi ar trepanācijas pēdām vēl no mezolītiskās ēras laikiem, kas bija pirms 10000 gadu). Tajos laikos šo metodi vairāk saistīja ar mistiskām un ritualistiskām ceremonijām nevis zinātni. Tika uzskatīts, ka caur izurbto galvaskausā caurumu, no cilvēka izlidos tajā iemiesojies ļaunais gars. Vēlākos laikos trepanāciju pielietoja, lai ārstētu migrēnu, krampjus, epileptiskas lēkmes. Antīkās Grieķijas laikos trepanāciju pielietoja bieži un daudzi no pacientiem, kuriem to veica palika dzīvi. Dažkārt trepanāciju pielieto vēl šodien, kad pēc traumas vai citas saslimšanas rezultātā rodas smadzeņu tūska.

Kanibālisms
Senajam cilvēkam varētu likties loģiski aizvietot sāpošo orgāno ar veselu. Diemžēl viņi nepazina sarežģīto ķirurģiju, lai to paveiktu, tādēļ vienkārši apēda nepieciešamo cita cilvēka orgānu. Taču eksistēja vairāki ar kanibālismu saistīti ārstēšanās veidi. Seno ēģiptiešu laikos un arī vēlākos periodos populārs bija mūmijs – samaltas mūmijas, ko galvenokārt lietoja pret galvassāpēm, taču varēja lietot gandrīz pret jebko. Romiešu laikos, kad izplatītas bija gladiatoru cīņas, populārs ārstēšanās veids bija gladiatoru asiņu dzeršana. Uzskatīja, ka tas spēj izārstēt epilepsiju. Cilvēka ķermeņa daļu ēšanu bieži vien saistīja ar mirušā cilvēka spēju caur savu miesu izārstēt cilvēku. Vēl mūsdienās dažas ciltis Indonēzijā piekopj kanibālismu.