Vai tev ir grūtības atcerēties savas pamatskolas skolotājas vārdu vai ari to, ko ēdi pirms nedēļas? Ja tā, tad tas ir tikai dabiski – ar laiku cilvēka ilgtermiņa un īstermiņa atmiņa pasliktinās. Jo vairāk neirozinātnieki pēta šo jomu, jo vairāk interesantu rezultātu parādās.

Vai tev ir grūtības atcerēties savas pamatskolas skolotājas vārdu vai ari to, ko ēdi pirms nedēļas? Ja tā, tad tas ir tikai dabiski – ar laiku cilvēka ilgtermiņa un īstermiņa atmiņa pasliktinās. Jo vairāk neirozinātnieki pēta šo jomu, jo vairāk interesantu rezultātu parādās.

Pamosties ar rozmarīna smaržu
Smarža spēj būtiski ietekmēt cilvēka kognitīvās funkcijas. 2003. gadā tika veikts pētījums, kura laikā 144 dalībniekiem vajadzēja veikt ilgtermiņa atmiņas, uzmanības un reakcijas testus. Puse no dalībniekiem testus veica telpā bez smaržas, bet otra puse telpā, kurā tika izsmidzinātas dažādas smaržas. Izrādījās, ka cilvēki, kas testus veica ar rozmarīna smaržu piepildītā telpā, uzrādīja labākus rezultātus ilgtermiņa atmiņas testā.

Ēdiens smadzenēm
Ikviens vēlētos novecot skaists un vesels. Lielu atšķirību šajā ziņā rada katra cilvēka individuāla diēta. Lai saglabātu atmiņu un labas prāta spējas, zinātnieki iesaka ēst pārtikas produktus, kuru sastāvā ir daudz antioksidantu, piemēram, mellenes, ābolus, banānus, tumši zaļus dārzeņus, ķiplokus un burkānus. Antioksidanti ir molekulas, kas neitralizē tā saucamos brīvos radikāļus. Brīvie radikāļi spēj negatīvi ietekmēt galvas smadzeņu nervu šūnu darbību, tādēļ antioksidanti ir nepieciešami, lai tas nenotiktu. Arī šokolādē ir daudz antioksidantu, kurus sauc par flavanoliem, tādēļ neatsakies no šī salduma.

Gumija smadzenēm
Neviens īsti nezina kāpēc, taču košļājamās gumijas košļāšana uzlabo atmiņu. 2002. gada pētījumā, ko veica Lielbritānijā, pierādījās, ka košļātājiem daudz labāk veicas ilgtermiņa un īstermiņa atmiņas testos. Pēdējās desmitgades laikā pētnieki centās noskaidrot tam iemeslu, taču viennozīmīgas atbildes nav atrastas. Iespējams, košļāšana uzlabo asinsriti smadzenēs.

Spēles
Gluži kā ar muskuļiem, lai tie nekļūtu vājāki, arī smadzenes vajag pielikt pie darba. Dažādas spēles, kas liek kārtīgi iespringt tavām smadzenēm, būtiski spēj uzlabot atmiņu un loģisko domāšanu. Neirologi un psihologi no Stenforda Universitātes un Kalifornijas Universitātes ir izstrādājuši programmu Lumosity, kas ir izveidota tā, lai palīdzētu vecākiem cilvēkiem uzlabot atmiņu, koncentrēšanos, uzmanību un pat garastāvokli. Progrmma sastāv no vairāk nekā 30 spēlēm un reģistrējoties ir pieejama par brīvu. Taču vienmēr var izmantot klasiskās spēles kā Sudoku un krustvārdu mīklas, lai sasniegtu to pašu efektu.

Kārtīgs miegs
Kad tu aizej gulēt, tavas smadzenes uzsāk īsto darbiņu. Tās analizē dienas notikumus un sakārto tos pa “plauktiņiem” ilgtermiņa atmiņas nodaļā. Kad cilvēks guļ, īpaši darbīgi kļūst divi smadzeņu reģioni – hipokamps un mediālā prefrontālā garoza. Tādēļ neliedz sev to prieku kārtīgi izgulēties.

Staigā
Cilvēks nav radīts sēdēšanai. 2011. gada pētījums parādījis, ka to vecāka gadagājuma cilvēku hipokamps (smadzeņu daļa, kas atbild par atmiņu uzglabāšanu), kas nodarbojas ar regulāru pastaigu, bija būtiski lielāks nekā sēdošu cilvēku hipokamps. Trīs 40 minūšu ilgas pastaigas nedēļas laikā izrādījās pietiekoši daudz, lai šo cilvēku hipokamps būtu vismaz par 1% lielāks nekā pārējiem cilvēkiem. Fiziska aktivitāte rada mērenu stresu organismā, kā rezultātā izdalās nervu šūnu augšanas faktori. Smadzenēm pieplūst vairāk skābekļa un barības vielu, tādēļ arī visa smadzeņu darbība ir daudz efektīvāka.