Ziema ir gandrīz pienākusi un tas nozīmē, ka palielināsies to cilvēku skaits, kas ir saslimuši ar gripu. Viens no labākajiem veidiem kā izvairīties no saslimšanas ir potēšanās pret gripu. Taču kādēļ gripa uzliesmo katru gadu tieši ziemas mēnešos?

Ziema ir gandrīz pienākusi un tas nozīmē, ka palielināsies to cilvēku skaits, kas ir saslimuši ar gripu. Viens no labākajiem veidiem kā izvairīties no saslimšanas ir potēšanās pret gripu. Taču kādēļ gripa uzliesmo katru gadu tieši ziemas mēnešos?

Gripas lielākā aktivitāte tipiski sāk augt rudenī un savu pīķi sasniedz laikā starp decembri un februāri. Lai gan ir zināmi gadījumi, kad gripa sākas jau oktobra mēnešos un var ilgt līdz pat maijam, tādēļ šī slimība bieži vien ir ļoti neprognozējama. Pētnieki skaidri nezina, kādēļ gripa aktivizējas tieši ziemā, taču eksistē dažas labas teorijas.

Pētījumi ir parādījuši, ka gripas vīrusa daļiņas spēj izturēt ilgāk un aizceļot lielāku attālumu, ja apkārtnē valda sausi un auksti apstākļiem. Siltos laikapstākļos ir novērojams pretējs efekts. 2008. gadā veikt pētījums ir parādījis, ka gripas vīrusa ārējais apvalks zemās temperatūrās kļūst cietāks un izturīgāks, kas ļauj tam izdzīvot ilgāku laiku atrodoties brīvā vidē un ceļojot no cilvēka uz cilvēku. Gripas vīrusam patīk auksta temperatūra un šķiet, ka tā ir piemērotāka vide izdzīvošanai.

Tāpat ziemā cilvēki daudz vairāk laika pavada iekštelpās, kas palielina vīrusa iespējamību pārvietoties no viena cilvēka pie otra. Skolas sākums, kad bērni atgriežas klasē un ir pastāvīgā kontaktā viens ar otru, palielina gripas izplatības risku.

Fakti par gripu:

• Gripa skar galvenokārt elpošanas orgānu sistēmu un īpaši maziem bērniem, cilvēkiem pēc 60 – 65 gadiem un pacientiem, kuriem ir kādas nopietnas, hroniskas slimības, ir bīstama ar tās izraisītajām komplikācijām.
• Iemesls, kāpēc ar gripas vīrusu tik grūti cīnīties, ir tā antigēnu struktūras mainīgā daba. Tas rada grūtības izstrādāt vakcīnu, efektīvu ilgstošā laika periodā. Katru gadu gripas sezonas nobeigumā tiek izteiktas prognozes un plānoti pasākumi nākošā gada gripas vīrusa tipam.
• Gripas inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz pirmajiem simptomiem) ir no 1 – 2 dienām līdz 5 dienām.
• Gripas raksturīgākās pazīmes – kaulu laušanas sajūta; saaukstēšanās; drudzis; paaugstināta temperatūra (virs 38°); drebuļi; galvassāpes; slikta pašsajūta; sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos; rodas sāpes, „kasīšanās” sajūta kaklā; sauss, kairinošs klepus; ēstgribas trūkums.
• Gripas vīrusus iedala A tipa, B tipa un C tipa gripas vīrusos.
• Pie A tipa pieder vīrusi, kas izraisīja spāņu gripu (1918), cūku gripu (2009, abi H1N1), Āzijas gripu (1957, H2N2), Honkongas gripu (1968, H3N2) un putnu gripu (2005, H5N1). A tipa vīrusi izraisa ļoti smagas saslimšanas, kā arī epidēmijas un pat pandēmijas. Ar šā tipa vīrusiem var slimot ne tikai cilvēks, bet arī citas zīdītāju un putnu sugas.
• B tipa vīrusi galvenokārt skar tikai cilvēkus. Tie ir retāk sastopami nekā A tipa vīrusi, kā arī lēnāk attīstās.
• C tipa vīrusi līdzīgi kā B tipa skar galvenokārt cilvēkus, un arī ir mazāk izplatīti nekā A tipa vīrusi. C tipa vīrusi izraisa vieglu saslimšanu.