Kāds ir tavs patiesais vecums?
Cik vecs tu esi? Lai kāda arī nebūtu tava atbilde, tev būs prieks uzzināt, ka tā nav 100% pareiza. Pētniekiem nesen ir izdevies radīt algoritmu, kas izpētot DNS kopiju ķīmisko sastāvu spēj noteikt attiecīgo audu un šūnu vecumu.
Cik vecs tu esi? Lai kāda arī nebūtu tava atbilde, tev būs prieks uzzināt, ka tā nav 100% pareiza. Pētniekiem nesen ir izdevies radīt algoritmu, kas izpētot DNS kopiju ķīmisko sastāvu spēj noteikt attiecīgo audu un šūnu vecumu. Piemēram, izrādījies, ka sievietes krūtis vidēji ir par 3 gadiem vecākas nekā pārējais ķermenis.
Mūsu vecums ir viena no pirmajām lietām, par kuru uzzina citi cilvēki. Daudzi cilvēki dabiski baidas no vecuma pienākšanas, par ko liecina ne tikai senas leģendas par mūžības eliksīriem, bet arī mūsdienu kosmētisko kompāniju centieni radīt krēmus, kas cilvēku vizuāli padara jaunāku. Kā izrādās, tad skaitlim, ar kuru mēs apzīmējam savu vecumu katru gadu, nav nekāda sakara ar ķermeņa patieso vecumu.
Mūsu ķermeņa daļas noveco ar dažādu ātrumu. Tas ir saistīts gan ar dažādo šūnu dalīšanās ātrumu, gan to darbības intensitāti un citiem faktoriem. Pētnieki no Kalifornijas Universitātes ir izstrādājuši metodi, kas nosakot DNS metilēšanās pakāpi spēj noteikt tās vecumu. Dažādu audu DNS metilēšanās pakāpe ir ļoti atšķirīga. Tas arī ļauj noteikt ķermeņa daļu un orgānu patieso vecumu.
Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet sieviešu krūtis ir viena no tām ķermeņa daļām, kas noveco visātrāk. Tās ir vidēji par 3 gadiem vecākas nekā citi orgāni mūsu ķermenī. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ tik izplatīts ir krūšu vēzis – jo vecāki audi, jo lielāka iespējamība, ka DNS veidosies mutācija vai aktivizēsies gēni, kas atbild par vēža šūnu izveidošanos. Izpētot ar šo pašu metodi vēža šūnas, noskaidrojās, ka tās var sasniegt pat par 36 gadiem lielāku vecumu nekā pārējais ķermenis. Citiem vārdiem sakot – vēža šūnas spēj izdzīvot daudz ilgāku laiku nekā pārējās ķermeņa šūnas.
Taču viss nav tik slikti kā izklausās. Mūsu ķermenī ir arī daudz audu, kas ir jaunāki par pasē ierakstīto vecumu. Piemēram, sirds muskuļšūnas jeb kardiomiocīti ir par dažiem gadiem jaunāki nekā tas vecums, kuru tu katru gadu atzīmē savā dzimšanas dienā.
Jauno šūnu vecuma noteikšanas metodi varēs izmantot dažādu ar vecuma saistītu slimību pētīšanā. Tiek izstrādāta metode, kas varētu palīdzēt noteikt dažādu audzēju paveidu rašanās iespējamību.