Kalkulators – ar šo vārdu mēs parasti saprotam mazu un ne pārāk dārgu elektronisku ierīci dažādu sarežģītu un ne tik sarežģītu aprēķinu veikšanai. Kalkulatoram, tāpat kā vairumam ierīču, ir sava – ne mazāk interesanta vēsture.

Kalkulators – ar šo vārdu mēs parasti saprotam mazu un ne pārāk dārgu elektronisku ierīci dažādu sarežģītu un ne tik sarežģītu aprēķinu veikšanai. Kalkulatoram, tāpat kā vairumam ierīču, ir sava – ne mazāk interesanta vēsture.

Par mūsdienu kalkulatora priekšteci tiek uzskatīts tā saucamais Antikiteras mehānisms.Tas tika atrasts 1902. gadā, Vidusjūrā, netālu no Antikiteras salas, kāda pirmajā gadsimtā pirms Kristus nogrimuša romiešu kuģa vrakā. Zinātnieku rokās nonāca 82 iekārtas fragmenti un pētījumi liecināja, ka tas izmantots sarežģītu aprēķinu veikšanai. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka Antikiteras mehānisms prognozējis Saules un Mēness aptumsumus, kā arī aprēķinājis to atrašanās vietu debesjumā. Iespējams, iekārta spēja aprēķināt arī piecu tolaik zināmo Saules sistēmas planētu kustību.

1642.gadā Blēzs Paskāls izveidoja pirmo reālo un zināmo mehānisko skaitļotāju. Ierīce saskaitīja un atņēma. Paskāls izveidoja vairāk kā desmit šādas ierīces, bet saglabājušas ir tikai astoņas. 1673.gadā vācu filozofs un matemātiķis Gotfrīds Vilhelms Leibnics izveidoja mehānisku kalkulatoru, kas varēja izpildīt visas četras darbības.
1723.gadā vācu matemātiķis un astronoms Kristians Ludvigs Herstens uz Leibnica darbu pamata izveidoja aritmētisko mašīnu. Mašīna spēja ievērot darbību secību un tai bija paredzēta iespēja pārbaudīt ievadītos datus.

Pirmais kalkulators ar spiežamajām pogām parādījās tikai 1902 gadā. To konstruēja Džeimss Daltons, pirmo reiz iepazīstinot sabiedrību ar lietotājiem ērto spiežamo pogu vadību.

Viens no pēdējiem mehāniskajiem kalkulatoriem pirms elektronisko kalkulatoru uzvaras gājiena bija Kurta kalkulators (Curta calculator). Neskatoties uz lielo cenu, tas tomēr iemantoja lielu popularitāti, pateicoties tam, ka bija pilnībā portatīva ierīce. Kurta kalkulators vēl šodien ir pieprasīts kolekcionāru vidū.
Sākot ar 1970. gadu tika izmantoti kalkulatori, kuru svars bija 800 gramu, bet pēc gada parādījās pirmais tā saucamais kabatas kalkulators.

Apmēram šajā pašā laikā parādījās pulkstenis-kalkulators, ļoti populārs tajā laikā. Dažādas rokaspulksteņu ražotājfirmas attīstīja un modernizēja rokaspulksteņa-kalkulatora arvien jaunākas versijas, līdz sāka ražot mobilos telefonus ar kalkulatora funkcijām.

1990.gadā Francijā parādījās Dominika Serina izgudrojums – pildspalva-kalkulators.Šis rīks veic aprēķinus rakstīšanas laikā. Fotoelements izdara ciparu un zīmju ierakstu, tas nokļūst ierīces skaitļošanas sistēmā.Kad rakstāmrīks uz papīra izveido vienādības zīmi, pildspalvā iebūvētajā displejā parādās aprēķinu rezultāts.

Agrāk (pirms elektronisko kalkulatoru parādīšanās) par kalkulatoru sauca cilvēku, kas veica kalkulācijas (aprēķinus).

Vairums no mums ir kļuvuši pavisam slinki un izmanto kalkulatoru pat pavisam vienkāršiem aprēķiniem. Piedāvājam jums pārbaudīt sevi ar nelielu uzdevumu:  ņemiet skaitli 9, sareiziniet to ar 8, pēc tam izdaliet ar 6, tad kāpiniet kvadrātā, pieskaitiet 137 un atņemiet 25, bet beigās no rezultāta izvelciet kvadrātsakni. Cik jums sanāca? 🙂