array(0) { }

Monstra ilūzija – eksperiments ar sevi

Tā vien šķiet, ka brīžos, kad tavām smadzenēm paliek garlaicīgi, tās nolemj tevi drusku pabiedēt. Viens no vienkāršākajiem eksperimentiem, lai to pierādītu ir sekojošs – skaties tieši spogulī uz savu seju nenoraujot acis aptuveni 5 – 10 minūtes. Drīz vien parādīsies monstrs.

monstra_iluzija

Tā vien šķiet, ka brīžos, kad tavām smadzenēm paliek garlaicīgi, tās nolemj tevi drusku pabiedēt. Viens no vienkāršākajiem eksperimentiem, lai to pierādītu ir sekojošs – skaties tieši spogulī uz savu seju nenoraujot acis aptuveni 5 – 10 minūtes. Drīz vien parādīsies monstrs. Šis monstrs būs tavas sejas un tavu smadzeņu kombinēts produkts. Bet nu pa visu pēc kārtas.

Skatoties ilgi spogulī, visai bieži sāk notikt dīvainas lietas. Vājš apgaismojums un nelielas bailes tikai pastiprina šo efektu, tomēr viss notiekošais ir izskaidrojams tīri bioloģiski. Sēžot šobrīd pie datora, tu visticamāk nejūti krēslu zem sevis, vai apģērbu, kas pieskaras tavai ādai. Tas ir tādēļ, ka šobrīd tas ir mazsvarīgi. Smadzenes filtrē ienākošos signālus no ārpasaules, dalot tos svarīgajos un mazsvarīgajos. Svarīgos mēs apzinamies tūliņ un tagad, bet mazsvarīgos tad, kad uz tiem koncentrējam savu uzmanību. Tas pats attiecas uz tagadējo skatīšanos monitorā. Tu šobrīd šo lasi un nemaz nepamani istabā vai apkārt notiekošo. Visticamāk tu nemaz nepamanītu, ja tur kaut kas izmainītos.

Tā nu smadzenes saņemot neskaitāmos impulsus, tikai dažus izfiltrē kā svarīgos, bet pārējos “atslēdz” un aizpilda ar jebko, kas ir apkārt. Šo efektu labi var novērot Trokslera efektā jeb Trokslera ilūzijā. To atklāja ārsts un filosofs Ignazs Trokslers tālajā 1804. gadā. Lai to sajustu dzīvē, skaties un koncentrējies uz sarkano punktu augšējā attēlā. Pēc aptuveni 30 sekundēm riņķis apkārt punktam būs pazudis. Tā kā tu koncentrējies uz sarkano punktu, tad smadzenes ap to esošo riņķi iedala mazsvarīgajos kairinātājos un “atslēdz”, aizpildot to ar jebko, kas ir apkārt (šajā gadījumā balto krāsu).

monstra_iluzija_2

Tā nu smadzenes saņemot neskaitāmos impulsus, tikai dažus izfiltrē kā svarīgos, bet pārējos “atslēdz” un aizpilda ar jebko, kas ir apkārt. Šo efektu labi var novērot Trokslera efektā jeb Trokslera ilūzijā. To atklāja ārsts un filosofs Ignazs Trokslers tālajā 1804. gadā. Lai to sajustu dzīvē, skaties un koncentrējies uz sarkano punktu augšējā attēlā. Pēc aptuveni 30 sekundēm riņķis apkārt punktam būs pazudis. Tā kā tu koncentrējies uz sarkano punktu, tad smadzenes ap to esošo riņķi iedala mazsvarīgajos kairinātājos un “atslēdz”, aizpildot to ar jebko, kas ir apkārt (šajā gadījumā balto krāsu).

Mazāk jautrus mirkļus tev sagādās pašā sākumā aprakstītā skatīšanās spogulī, kur principā smadzenēs norit tie paši procesi. Viss, kas tev ir vajadzīgs – spogulis, sava seja, vājāks apgaismojums un 10 minūtes laika. Šajā sakarā ir veikti dažādi eksperimanti, lai atklātu to, ko gan cilvēki sāk redzēt šo 10 minūšu laikā. Apraksti atšķīrās detaļu ziņā katram individuāli, bet bija arī kopīgas iezīmes – (a) spēcīgas sejas deformācijas (aprakstīja 66% no 50 dalībniekiem);(b) vecāku seja, kas mainīja veidolu (18%), 8% tie bija dzīvie vecāki, bet 10% rādījās kāds no mirušajiem vecākiem; (c) nezināmas personas seja (28%); (d ) neparasta vecas sievietes, bērna vai veča seja (28%); (e) dzīvnieka seja, piemēram, kaķa, cūkas vai lauvas (18%); (f) fantastiskas un monstrveidīgas sejas un radījumi (48%).

Arī šajā gadījumā nospēlē Trokslera efekts. Kad tu skaties uz savu seju, tad daži laukumi pakāpeniski izzūd un piepildās ar to, kas ir tiem apkārt. Tas labi darbojas uz balta fona kā aprakstītajā ilūzijā, bet sejas gadījumā tas uzņem jaunus apgriezienus, kad daļa vaiga un mute, deguns un acis sāk kombinēties dažādos briesmīgos veidojumos. Efekts nepaliek uz vietas, tas visu laiku mainās, liekot sejai it kā kustēties un transformēties. Pamēģini un ieraudzīsi pats.

19. jūlijs, 2014 | 2672 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.