Lielākā daļa cilvēku neaizdomājas par kanalizācijas saturu ne pirms, ne pēc tualetes ūdens noskalošanos. Tomēr pastāv arī tādi cilvēki, kas par to domā ļoti cītīgi. Šajā cilvēku kategorijā ietilpst tādi, kuriem mēs varam pateikties par to, ka eksistē efektīvi veidi kā kanalizācijas saturu filtrēt un attīrīt, lai to būtu iespējams izmantot vēlreiz. Tāpat mēs viņiem varam pateikties par to, ka viņi atklāja kanalizācijas saturu slēpto daļu, kuras vērtība ir mērāma miljonos.

Arizonas Universitātes pētnieki ir nākuši klajā ar rezultātiem, kas parāda, cik daudz zelta, sudraba un citu dārgmetālu atrodas kanalizācijas ūdeņu sastāvā. Tika izpētītas kanalizācijas ūdeņu nogulsnes, kuru paraugi tika ņemti no dažādiem ASV punktiem un pētīti masas spektrometrā – ierīcē, kas, jonizējot pētāmo materiālu, spēj noteikt precīzu tās ķīmisko sastāvu.

Viņi atklāja, ka pilsēta ar 1 miljonu iedzīvotāju gada laikā spēj kanalizācijas notekūdeņos nolaist dārgmetālus 13 miljonu dolāru vērtībā. Tajā skaitā zeltu un sudrabu 2,6 miljonu dolāru vērtībā. Vidēji 1 tonnā kanalizācijas ūdeņu nogulsnēs atrodas 13 visvērtīgāko metālu – sudraba, vara, platīna, zelta un citu – daļiņas 280 dolāru vērtībā.

Kā visi šie dārgumi nonāk kanalizācijas notekūdeņos? Lielu daļu no tā veido atkritumi, kas rodas kalnrūpniecības, elektrogalvanizācijas, elektronisko ierīču un juvelierizstrādājumu ražošanas procesā.

Pētījumā netika pieminēts, cik daudz izmaksātu šo dārgumu izfiltrēšana no atkritumiem, tomēr daži zinātnieki uzskata, ka tas būtu to vērts. Suva ir pilsēta Japānā un tajā jau ir veikts mēģinājums izfiltrēt zeltu no notekūdeņu nogulsnēm. Vidēji tika ievākti 2 kg zelta no 1 tonnas nogulsnēm, padarot tās pat vērtīgākas nekā vietējās zelta raktuves.