array(0) { }

Veidi, kā mūzika ietekmē tavas smadzenes

Var visai droši teikt, ka mūziku klausās ikviens no mums un daudzi arī paši spēlē kādu mūzikas instrumentu. Tādēļ šoreiz apskatīsim kā mūzika ietekmē mūsu smadzenes.

Zosāda, kas rodas dažu mūzikas skaņdarbu klausīšanās laikā, rodas liela daudzuma dopamīna izdales dēļ smadzenēs.
Dopamīns ir viens no neiromediatoriem (molekula, kas nodrošina signāla pārvadi starp nervu šūnām smadzenēs), kas iesaistās labsajūtas radīšanā. Dopamīns tāpat ir iesaistīts motivācijas veicināšanā, kā arī atkarības veidošanā. Taču nevajag ķerties klāt narkotikām, lai izjustu dopamīna patīkamo efektu. Episks vai mīļākais skaņdarbs radīs tādu pašu sajūtu (vismaz bioloģiskā līmenī).

Pastāv vien dažas aktivitātes, kurās iesaistās visas galvas smadzenes – un mūzika ir viena no tām.
Funkcionālās magnētiskās rezonanses aparāti spēj uzrādīt, kādi smadzeņu apgabali darbojas pastiprināti noteikta uzdevuma laikā. Izrādās, ka mūzikas klausīšanās laikā darbojas ne tika tās smadzeņu daļas, kas apstrādā ienākošos skaņas signālus, bet šajā procesā iesaistās plašs neironu tīkls, kas caurvij visas smadzenes. Tādējādi mūzika spēj aktivizēt tās smadzeņu daļas, kas atbild par emociju kontroli, kustībām un radošumu.

Mūzikas instrumenta spēlēšana izmaina smadzeņu struktūras.
Smadzeņu plasticitāte ir to spēja izmainīt vai pielāgot savu struktūru fizikālā līmenī. To var salīdzināt ar vadiņu pārslēgšanos, kas uzlabo aparāta darbību kopumā. izrādījies, ka cilvēkiem, kas prot spēlēt kādu mūzikas instrumentu ir biezāka galvas smadzeņu garoza nekā citiem cilvēkiem – tā būtiski uzlabo šo cilvēku analītiskās un kognitīvas spējas.

Tavas mīļākās dziesmas visticamāk ir emocionāli saistītas ar kādu īpašu tavas dzīves notikumu.
Lai gan dziesmas, kuras tev patīk laika gaitā var mainīties, tomēr ir tādi skaņdarbi, kuri paliek īpaši uz mūžu. Mūzika ļoti spēcīgi ietekmē tās smadzeņu daļas, kas atbild par emociju un atmiņu veidošanos, tādēļ skaņdarbs, kas tev asociējas ar kādu noteiktu dzīves momentu, būs “ierakstīts” tavās galvas smadzeņu šūnas līdz pat vecumdienām.

Tavs sirdsdarbības ritms mainās līdz ar skaņdarbu.
Mūzika tik ļoti ietekmē cilvēka ķermeni, ka spēj pat izmainīt sirdsdarbības frekvenci, asins spiedienu un elpošanas ātrumu. Skaņdarbi ar ātru ritmu (piemēram, tehno un DNB) paātrina sirdsdarbību pat par vairākiem desmitiem sitieniem minūtē, kamēr lēnāki skaņdarbi spēj izraisīt pretēju efektu.

Mūzikas stils ietekmē to, kā tu uztver pasauli.
Smadzenes nepārtraukti salīdzina to informāciju par ārpasauli, kas ienāk caur acīm, ar to, ko tu jau zini par pasauli. Rezultātā veidojas tava īpašā realitātes pieredze. To pašu spēj panākt arī mūzikas skaņas. Citiem vārdiem sakot – dziesmas ar jautru un priecīgu atmosfēru maina tavu realitātes uztveri, liekot domāt, ka dzīve ir patīkama un bezrūpīga, kamēr skumīgas dziesmas veicina vairāk pesimistisku noskaņojumu.

Dažas dziesmas turpina skanēt pat pēc to apstādināšanas.
Ikviens būs piedzīvojis to sajūtu, kad kādas dziesmas fragments vai pat visa dziesma ir iestrēgusi smadzenēs un turpina skanēt par spīti tam, ka tas ir kļuvis ļoti kaitinoši. To var salīdzināt “niezi” tikai niezošā vieta atrodas smadzeņu daļā, kas atbild par skaņas apstrādi. Līdz galam nezināmu iemeslu dēļ daži dziesmu fragmenti var iestrēgt tādā kā nebeidzamā lokā šajā smadzeņu daļā un dziesma turpina skanēt pat pēc tam, kad nekāds signāls neienāk no ārpasaules.

3

15. aprīlis, 2016 | 677 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Edgars
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.