Kādēļ griežot sīpolu acīs sariešas asaras?
Sīpolu ģints augiem ir tendence no augsnes uzsūkt sēru, ko tie iesaista savā vielmaiņā. Kad sīpols tiek sagriezts, tad tā šūnās atbrīvojas dažādi enzīmi, kuru ietekmē veidojas sulfoksīdi. No tiem savukārt veidojas nestabilais C3H6OS, kas pēc būtības ir sērskābes, sēra dioksīda un sērūdeņraža kombinācija. Kad šī gāzveida viela izdalās no sīpola un nokļūst uz acs virsmas, tiek kairināti radzenē esošie nervu gali un rodas dedzinoša sajūta. Kā atbildes reakcija rodas asaru izdalīšanās, kuru uzdevums ir kaitīgo vielu noskalot. Karstuma ietekmē (cepot sīpolu) enzīmi, kas ierosina C3H6OS tiek inaktivēti.

Kādēļ sitiens pa sēkliniekiem rada sāpes vēderā un sliktu dūšu?
Tie, kas kaut reizi dzīvē ir tā kārtīgi dabūjuši pa saviem riekstiem, zina, ka šī sajūta ļoti nepatīkama. Taču bieži vien sāpes pēc sitiena parādās arī vēderā vai pat rodas vemšana. Augļa attīstības laikā sēklinieki veidojas vēdera dobumā zem kuņģa. Ar laiku tie noslīd lejā un iekrīt sēklinieku maisiņos, taču asinsvadi un nervi vēl aiz vien ir saistīti ar vēdera dobumu. Tādēļ sāpes, kas rodas pēc sitiena pa sēkliniekiem, izstaro uz vēderu. Slikta dūša rodas simpatiskās nervu sistēmas izlādes dēļ. Vīriešiem, kuriem šī nervu sistēmas daļa ir ļoti jūtīga, var rasties pat vemšana pēc sitiena pa viņa dārgumiem.

Kādēļ filmu reklāmas rullīšus sauc par treileriem?
Pirmie filmu treileri tika rādīti pēc filmas. Gluži kā treileris atrodas mašīnas aizmugurē, tāpat arī filmu treileris atradās filmu beigās. Pirmais filmas treileris tika izrādīts 1913. gadā mūziklam “The Pleasure Seekers”. Šo ideju drīz vien pārņēma citi un treileri kļuva par ierastu parādību. Tomēr filmu studijām nevajadzēja daudz laika, lai saprastu, ka efektīvāk būtu rādīt treilerus pirms kino seansa un 1930. gados tika veiktas izmaiņas.

Kādēļ tev kurkst vēders, kad esi izsalcis?
Medicīniskais nosaukums tam ir borborigmi un tie rodas ritmisku muskuļu kontrakciju rezultātā zarnu traktā. Gremošanas trakts būtībā ir viena gara caurule, kas sākas mutē un beidzas dibengalā, bet pa vidu tai norit dažādi interesanti procesi. Viens no šiem procesiem ir peristaltika jeb muskuļu kontrakcijas zarnās, kuru rezultātā barība tiek grūsta tālāk. Šo viļņveidīgo kontrakciju frekvence ir aptuveni 3 kontrakcijas/minūtē kuņģī un 12 kontrakcijas/minūtē tievajās zarnās. Skaņa, kas rodas šo kontrakciju laikā rodas barības vai gaisa grūšanas uz priekš rezultātā. Kad kuņģis ir tukšs attiecīgi radusies skaņa ir daudz skaļā nekā tad, kad tas ir pilns.