Tu mierīgi sēdi istabā, kad tai cauri iziet tavs tēvs. Tu pasveicini viņu. Pag, tas cilvēks izskatās tieši tāpat kā tavs tēvs, bet tu esi pārliecināts – tas nav viņš! Viņu ir aizvietojis kaut kāds dubultnieks! Aptuveni tā prātos cilvēks, kurš cieš no Kapgrasa sindroma.

Tu mierīgi sēdi istabā, kad tai cauri iziet tavs tēvs. Tu pasveicini viņu. Pag, tas cilvēks izskatās tieši tāpat kā tavs tēvs, bet tu esi pārliecināts – tas nav viņš! Viņu ir aizvietojis kaut kāds dubultnieks! Aptuveni tā prātos cilvēks, kurš cieš no Kapgrasa sindroma. Šie cilvēki domā, ka viņu draugi un ģimenes locekļi tiek aizvietoti ar dubltniekiem. Iedomājies, cik nepatīkami būtu pavadīt laiku ar sev tuviem cilvēkiem un ticēt, ka tie nemaz nav viņi.

Ilgu laiku valdīja uzskats, ka Kapgrasa sindroms ir reta slimība, taču pēdējā laikā profesionāļi nonāk pie slēdziena, ka tā nav nemaz tik reta parādība. Jo vairāk ārsti uzzina par šo slimību, jo vairāk potenciālo pacientu atklājas. Kapgrasa sindromu pirmie aprakstīja divi franču dakteri – Džozefs Kapgrass un Žans Rebo Lašē. Viņu uzskatāmākā paciente bija Madam X, kura uzskatīja, ka viņas kaimiņi un radi ir aizvietoti ar līdziniekiem. Kopumā viņa nonāca pie secinājuma, ka viņas vīru aizvieto 80 dažādi cilvēki, kuri izskatās tieši tā pat kā viņas laulātais.

Kapgrasa sindroms ir līdzīgs prosopagnozijai jeb nespējai atpazīt sejas. Taču ir būtsikas atšķirības. Cilvēks ar prosopagnoziju var simtiem reižu satikt vienu un to pašu cilvēku, bet viņš nekad to nespēs atpazīt kā jau redzētu. Neskatoties uz to, prosapognoziķis jutīs emocionālu saikni ar šo cilvēku, lai gan tas šķitīs viņam svešs.  Cilvēki ar Kapgrasa sindromu sejas spēj atpazīt, taču viņi nespēj just emocionālu saikni ar to. Tava sieva izskatās kā tava sieva, bet tu vairs nejūti, ka tā būtu viņa. Šķiet, ka tas ir pilnīgi svešs cilvēks.

Ir vairākas teorijas, kas cenšas izskaidrot Kapgrasa sindromu. Viena no tām ir psihoanalītiskā teorija. Tā apgalvo, ka šis sindroms ir neatrisināta Edipa vai Elektras kompleksa rezultāts (seksuāla rakstura jūtas pret vienu no vecākiem un greizsirdība pret otru). Cilvēki ar Kapgrasa sindromu tādējādi cenšas atrisināt šo konfliktu aizvietojot reālos vecākus ar šķietami svešiem, pret kuriem vairs netiek izjustas šīs nepieņemamās jūtas. Notiek jūtu izstumšana. Tomēr vairums speciālistu uzskata, ka Kapgrasa sindromam ir drīzāk saistība ar smadzeņu funkciju traucējumiem organiskā līmenī. Trešā daļa no šiem slimniekiem ir piedzīvojuši smagu galvas traumu, bet daudziem citiem ir vēl kāda organiska saslimšana, piemēram, epilepsija vai Alcheimera slimība.

Kapgrasa sindromu vēl cenšas izskaidrot ar kādas salīdzinājuma palīdzību. Iedomājies datoru. Tu izveido jaunu failu un saglabā to. Kad tu vēlies piekļūt faila informācijai tu ver vaļā veco failu un vajadzības gadījumā veic izmaiņas. Cilvēki ar Kapgrasa sindromu visu laiku veido jaunus failus tā vietā, lai atvērtu veco, tādēļ, kad tu izej no istabas un ienāc tajā no jauna, šiem cilvēkiem tu esi jauns fails jeb pavisam svešs cilvēks, kurš izskatās tāpat kā vecais fails jeb cilvēks, tikai ar dažām izmaiņām – iespējams, tev ir lielākas ausis, garāki mati vai savādāki smiekli.

Citi sindromi, kas ir līdzīgi Kapgrasa sindromam –

Fregoli sindroms. Cilvēki, kas no tā cieš uzskata, ka apkārtējie ļaudis visu laiku maina savu izskatu. Piemēram, cilvēks var domāt, ka viņa ārsts patiesībā ir viņa bijusī draudzene, kas ieņēmusi ārsta veidolu.

Intermetamorfoze. Cilvēki, kas cieš no šī sindroma, domā, ka viņa tuvinieki ir apaminījušies ne tikai ar fizisko ķermeni, bet arī emocionālā ziņā. Kamēr Fregoli sindroms apraksta tikai fiziskā ķermeņa nomaiņu, intermetamorfoze iekļauj tajā arī patības samainīšanu. Piemēram, cilvēks var uzskatīt, ka viņa tēvs patiesībā ir viņa brālis. Viņš viņu redzēs kā savu brāli gan fiziskā veidā, gan arī izjutīs to kāda tādu emocionālā ziņā.