Gandrīz katram kabatā atrodas telefons, kuram ir iestatīta vibrēšanas funkcija zvana vai citu notikumu paziņošanai. Ja tu esi viens no šiem cilvēkiem, tad ir ļoti iespējams, ka esi piedzīvojis “fantoma vibrācijas sindromu”.

Gandrīz katram kabatā atrodas telefons, kuram ir iestatīta vibrēšanas funkcija zvana vai citu notikumu paziņošanai. Ja tu esi viens no šiem cilvēkiem, tad ir ļoti iespējams, ka esi piedzīvojis “fantoma vibrācijas sindromu”. Tas nozīmē to, ka tu sajūti vibrāciju kabatā, izņem telefonu, lai paskatītos, kas noticis, bet izrādās, ka telefons ir tumšs un nekādas ziņas nav pienākušas. Bet tu taču skaidri sajuta vibrāciju savā kabatā. 2010. gadā veiktajā pētījumā atklājās, ka 68% cilvēku, kas kabatā nēsā telefonu, ir sajutuši šīs “fantomu vibrācijas”. Iespējamais izskaidrojums tam ir tāds, ka smadzenes interpretē no citu maņu orgāniem ienākošo informāciju kā vibrāciju, jo neapzināti cilvēks gaida kādu zvanu vai ziņu.

Vai esi kādreiz sajutis vēsu tirpoņu, kas noskrien uz leju pa tavu muguru? Parasti šo sajūtu pavada arī zosādas parādīšanās. Visbiežāk šāda sajūta rodas stresa situācijās, kad ķermenis saņem informāciju par draudošām briesmām. Šī informācija nonāk galvas smadzeņu daļā hipotalamā, kas kontrolē vairākas nervu sistēmas funkcijas. Tā rezultāta izdalās liels adrenalīna daudzums, kas palīdz ķermenim sagatavoties cīņai. Tas rada muskuļu kontrakcijas spēka palielināšanos. Saspringst arī mazi muskulīši, kas atrodas ādā pie matu maisiņiem un rodas zosāda. Līdzīga reakcija noris, kad cilvēks izjūt citas spēcīgas emocijas, piemēram, mīlestību, laimi vai šoku. Arī mūzikas ietekmē rodas šī raksturīgā tirpoņa un zosāda, ko rada papildus adrenālina izdale.

Žāvāšanās ir tik ļoti lipīga, ka pat lasot par to tu vari sākties žāvāšanās. Šī neparastā cilvēka īpašība ir izraisījusi lielas debates par to, kādēļ mēs vispār žāvājamies. Viena teorija apgalvo, ka žāvāšanās laikā cilvēks uzņem papildus skābekļa daudzumu, kas nepieciešams stresa situācijās. 2014. gadā veikta pētījuma rezultāti piedāvā nedaudz sarežģītāku šīs darbības izskaidrojumu. Saskaņā ar šo pētījumu, žāvāšanās laikā cilvēks atvēsina smadzenes. Burtiskā nozīmē. Ieelpojot lielu gaisa daudzumu, palielinās asinsrites ātrums galvā, kas “aiznes” lieko siltumu no smadzenēm. Tas arī izskaidro, kādēļ žāvāšanās rodas draudīgās situācijās. Smadzenēs pastiprinās vielmaiņa, kā rezultātā rodas siltums. Tomēr tā ir tikai viena no teorijās, kas turklāt neizskaidro, kādēļ šis process ir tik lipīgs.

Cilvēki, kas ir lietojuši lielu alkohola daudzumu, būs kaut reizi piedzīvojuši situāciju, kad nespēj atsaukt atmiņā tā paša vakara notikumus. Lai gan šāda situācija var rasties lietojot arī citas vielas, tomēr visbiežāk “bezfilma”, kā to sauc tautā, piemeklē alkohola lietotājus. Pētījumi ir parādījuši, kad alkohols traucē informācijas pārvadi no īstermiņa atmiņas uz ilgtermiņa atmiņu, tādēļ notikumi no liktenīgās ballītes nemaz nav saglabājušies tam paredzētajās smadzeņu struktūrās. Tas notiek tādēļ, ka alkohols traucē glutamāta izdala hipokampā, kas ir galvenais reģions, kas atbild par atmiņas veidošanos un uzglabāšanu smadzenēs. Bieži vien atmiņas “slēpjas” kaut kur smadzenēs un atsevišķos gadījumos ir iespējams tās atjaunot. Jūras slimība ir simptomu kopums, ko cilvēks parasti izjūt uz kuģa vai braucot automašīnā. Parasti šīs sajūtas pavada reibonis un vemšana. Tas notiek tādēļ, ka cilvēka smadzenes nespēj sasaistīt kopā to, ko tās redz un jūt. Piemēram, uz kuģa cilvēka iekšējā auss reģistrē ķermeņa kustības izmaiņas, taču no acīm nākošā informācija to nepastiprina, jo apkārtējie objekti šķiet nekustīgi un arī pats cilvēks atrodas nekustīgā stāvoklī. Tā rezultāta ieslēdzas sava veida aizsargmehānisms, kas radies evolūcijas gaitā un sākotnēji pasargāja cilvēku no saindēšanās. Ķermenis “domā”, ka ir saindējies un cenšas atbrīvoties no nevēlamās vielas vemšanas veidā.