Parazītu izmantošana, lai ārstētu slimības
Kad cilvēks ir slims, tas parasti ir gatavs uz visu, lai tikai uzlabotos pašsajūta. Un dažreiz, lai to panāktu, nākas izmantot tārpus un kāpurus.
Kad cilvēks ir slims, tas parasti ir gatavs uz visu, lai tikai uzlabotos pašsajūta. Un dažreiz, lai to panāktu, nākas izmantot tārpus un kāpurus.
Kāpuri un dēles
To izmantošana medicīnā nav nekāds jaunums. Vēsturiskas liecības norāda uz to, ka Antīkajā Grieķijā dēles tika izmantotas jau pirms 2300 gadiem – visticamāk asins nolaišanai. Dēles turpina izmantot mikroķirurģijā un plastiskajā ķirurģijā, jo to izdalītie sekrēti aptur asins sarecēšanu.
Arī kāpurus izmanto medicīnā. Mušu kāpuri lieliski spēj attīrīt brūci no mirušajiem audiem, jo tie barojas tikai ar tiem. Tādējādi brūce paliek tīra un tas veicina dzīšanas procesu. Protams, tikai atsevišķas klīnikas pasaulē piedāvā mušu kāpurus kā ārstniecisku līdzekli, tādēļ izredzes, ka to pielietos uz tevis, ir niecīgas.
Tārpi un baktērijas
Pētnieki 1980. gados pamanīja, ka parazītiskas saslimšanas samazina iekaisīgās zarnu slimības izpausmes. Šobrīd tas ir aktīvs pētniecības lauks. Jo vairāk cilvēks uzzināja no parazītu pētīšanas, jo skaidrāk kļuva tas, ka parazīti ir aprīkoti ar lērumu dažādu ķīmisko ieroču. Vienkāršākais no piemēriem ir vielas, kas aptur asins sarecēšanu, tādējādi palīdzot parazītam vieglāk baroties. Tāpat tajos ir sastopamas molekulas, kas dažādi spēj ietekmēt cilvēka imūnsistēmu. Ja parazīts vēlas dzīvot saimniekorganismā, tad tam vajag kaut kā apiet viņa imūnsistēmas uzbrukumus. Parazīti, kas rada hroniskas saslimšanas, ir iemācījušies manipulēt ar cilvēka imūnsistēmas atbildes reakcijām. Tie spēj to pārslēgt no “uzbrūkošā” līmeņa uz “bezatbildes” līmeni. Šis otrais līmenis arī izskaidro to, kādēļ invāzija ar parazītiskajiem tārpiem mazina iekaisīgo zarnu slimību izpausmi.
Āķtārpi un celiakija
Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība. Glutēns nav viena olbaltumviela, bet dažādu polipeptīdu (gliadīnu un glutenīnu) maisījums. Tievo zarnu bojājumus izsauc nevis šī olbaltumviela, bet gan antivielas, kas pārmērīgi agresīvas imūnsistēmas darbības dēļ rodas pret cilvēka paša audiem. Nesen pētnieki atklāja, ka āķtārpi izdala vielas, kas spēj nomierināt pārlieku agresīvo imūnsistēmu. Tika nolemt pētīt to varbūtējo izmantošanu celiakijas ārstēšanā. Pēdējie pētījumi šajā jomā parādījuši, ka lai gan cilvēki vēl aiz vien nevar ēst pārtiku, kur glutēns ir ierastā līmenī, tomēr organisma reakcija pret glutēna olbaltumvielām esot kļuvusi daudz maigāka.
Galvenais jautājums ir – vai tas ir tā vērts? Visticamāk, ka inficēt cilvēku ar parazītisku tārpu nav izeja, taču tas ir ceļš uz to, lai radītu jaunus medikamentus, kas spētu palīdzēt cilvēkiem apkarot šobrīd neizārstējamas slimības.