Tieši pirms vulkāna izvirduma Zemē rodas šoka viļņi. Nelielas zemestrīces zem vulkāna rada augstas frekvences svārstības, kuras var pielīdzināt augošam kliedzienam no pašām Zemes dzīlēm.

Tieši pirms vulkāna izvirduma Zemē rodas šoka viļņi. Nelielas zemestrīces zem vulkāna rada augstas frekvences svārstības, kuras var pielīdzināt augošam kliedzienam no pašām Zemes dzīlēm.

2009. gadā Aļaskā izvirda stratovulkāns, kurš atmosfērā izdalīja lielu daudzumu pelnu, sēra dioksīda un ūdens tvaiku, kas pacēlās līdz pat 20 kilometru augstumam. Šim vulkānam ir ļoti sena spēcīgu izvirdumu vēsture, tādēļ zinātnieki arī šoreiz tam pievērsa pastiprinātu uzmanību. 1999. gadā šis Aļaskas vulkāns Zemes garozā izpludināja lavu 35 kilometru rādiusā ap sevi. Seismologi, kas toreiz pētīja vulkānu, pamanīja kaut ko neparastu – šķita, ka tas kliedz pirms izvirduma.

Pirms tam šis fenomens netika pilnībā novērots, taču kopš tā laikā seismologi regulāri novēro šo parādību, lai gan ne tik spēcīgu. Zemestrīces parasti sākas dažas dienas pirms izvirduma un tieši tas sāk saistīt vulkanologu un seismologu uzmanību. Šo pazīmi regulāri izmanto, lai brīdinātu apdzīvotas vietas par draudošu vulkāna izvirdumu.

Tomēr gadījumā ar Aļaskas vulkānu šoreiz tuvojošos izvirdumu varēja pat dzirdēt. Pētot zemestrīču atstātās pēdas seismogrāfā, noskaidrojās, ka tās sāk rasties perfektā unisonā – gluži kā bungu skaņas. Pieaugot spiedienam, pieauga arī zemestrīču skaits un maksimālajā brīdī varēja novērot 30 zemestrīces vienas sekundes laikā. Salīdzinājumam var pieminēt, ka Svētās Helēnas kalna izvirdums 1980. gadā radīja vien 5 zemestrīces sekundē, taču izvirdums iegāja vēsturē kā postošākais ASV.

Aļaskas vulkāna gadījumā Zemes “kliedzieni” kļuva skaļāki un skaļāki un Zemes iekšienē tos varētu salīdzināt ar spalgu kliedzienu, bet virspusē šī skaņa bija dzirdama kā dobja dunoņa.

Taču visinteresantākais notika tieši pirms vulkāna izvirduma. Tieši dažas sekundes pirms galvenā izvirduma nebija dzirdama nekāda skaņa. Pētnieki uzskata, ka tas ir tādēļ, ka spiediens sasniedza maksimumu – magmas ceļu vairs nekas neaizšķērsoja un tā varēja milzīgā atvieglojumā plūst uz priekšu līdz sasniedza vulkāna augšpusi un atbrīvoja uzkrāto enerģiju milzīga izvirduma veidā.