To attīstība sākas vēl tad, kad auglis ir mātes dzemdē. Jau neilgi pēc pirkstiņu izveidošanās uz tiem sāk parādīties mazas iedobes, loki un līnijas, kas beigās pārveidosies par pirkstu nospiedumiem. Taču kādēļ tie rodas un vai tie var atjaunoties pēc bojājuma?

To attīstība sākas vēl tad, kad auglis ir mātes dzemdē. Jau neilgi pēc pirkstiņu izveidošanās uz tiem sāk parādīties mazas iedobes, loki un līnijas, kas beigās pārveidosies par pirkstu nospiedumiem. Taču kādēļ tie rodas un vai tie var atjaunoties pēc bojājuma?

Pirkstu nospiedumu veidošanās
Pirkstu nospiedumi sāk veidoties augļa attīstības 10. nedēļā un pilnībā noformējas jau 4. mēnesī, tomēr vēl aiz vien nav īstas skaidrības, kādēļ tie vispār rodas. Ādai ir vairāki slaņi un viena no teorijām apgalvo, ka bazālais slānis, kas atrodas starp iekšējo slāni (dermu) un ārējo slāni (epidermu), aug tik strauji, ka rada spiedienu uz pārējos slāņos esošajām šūnām, kas spiediena ietekmē veido uzkalniņus un iedobītes, ko mēs beigās ieraugam kā unikālu rakstu uz pirkstu galiem. Interesanti, ka šo rakstu veido bazālais slānis, tādēļ pirkstu nospiedumus nav iespējams iznīcināt ar virspusēju ādas ievainojumu.

Pirkstu nospiedumu atjaunošanās
Atbrīvoties no saviem pirkstu nospiedumiem nesāpīgā ceļā praktiski nav iespējams, un kriminālās autoritātes vēstures gaitā ir pielietojušas gan uguni, gan skābi šī mērķa sasniegšanai. Mūsdienās dažiem vēža pacientiem, kas izmanto ķīmijterapiju, var novērot pirkstu nospiedumu izzušanu. To sauc par ķīmijterapijas inducētu akrālo eritēmu, ko rada viens no medikamentiem. Cilvēkiem, kas no tā cieš, rodas sāpīgi pietūkumi un ādas nolobīšanās no plaukstām un pēdām, kas rada arī pirkstu nospiedumu izzušanu. Tomēr praktiski visos gadījumo pirkstu nospiedumi pēc laika atjaunojas, jo tie izspiežas ne tikai uz ādas virskārtas, bet ir iespiedušies arī ādas dziļākajos slāņos, tādēļ, kad āda atjaunojas, tā atkārto šo nospiedumu rakstu.

Vai pirkstu nospiedumi var izzust?

• Atsevišķos gadījumos ādas bojājums ir tik spēcīgs, ka tas skar arī ādas dziļākos slāņus un rodas rēta, kas izbojā vai pilnībā aizklāj pirkstu nospiedumus.
• Ar vecumu, kad ādas biezums samazinās, arī pirkstu nospiedumu reljefs kļūst plānāks un tos ir grūtāk noteikt.
• Ir zināmi vismaz trīs ļoti reti ģenētiski traucējumi, kuru gadījumā pirkstu nospiedumi neveidojas. Pie Naegeli-Franceschetti-Jadassohn sindroma (NFJS) un dermatopathia pigmentosa reticularis (DPR) rodas smagi ādas bojājumi, kas traucē pirkstu nospiedumu veidošanos.
• Adermatoglifija atšķirībā no iepriekšējām slimībām izpaužas tikai ar pirkstu nospiedumu neesamību. To rada mutācija vienā gēnā (SMACRAD1), un ir novērotas pat atsevišķās ģimenes, kurām iztrūkst pirkstu nospiedumi šīs mutācijas dēļ.

Pirkstu nospiedumu noteikšana
Kad mēs pieskaramies priekšmetiem un objektu virsmām, mēs uz tiem atstājam plānu sviedru un tauku kārtiņu, kas iezīmējas mūsu pirkstu nospiedumu formā. Par spīti tam, ko mēs redzam filmās, šo pirkstu nospiedumu identificēšana nav tik viegls darbs. Pirmkārt, pat no viena pirksta esošie pirkstu nospiedumi nekad neatstās precīzi vienādu zīmējumu uz priekšmetiem. Otrkārt, nozieguma vieta reti kad ir tik tīra kā Holivudas filmās un pirkstu nospieduma kvalitāti visbiežāk izbojā netīrumi un smērējumi. Treškārt jāņem vērā cilvēciskais faktors pirkstu nospiedumu noņēmšanas vietā un apstrādē.
2011. gadā 169 pirkstu nospiedumu speciālistiem eksperimentālos nolūkos vajadzēja noteikt 100 vienādus pirkstu nospiedumu pārus no 774 piedāvātajiem. Rezultātā 0,1% no šiem nospiedumiem izrādījās viltus pozitīvs, kas nozīmētu, ka attiecīgais cilvēks ir atstājis pirkstu nospiedumu, kur viņš to nav darījis. 0,1% šķiet ārkārtīgi niecīgs skaitlis, tomēr, piemēram, 2013. gadā FIB saņēma 60 miljonus dažādu pirkstu nospiedumu pieprasījumus. Ja kļūda rodas 0,1% gadījumu, tad 60000 gadījumu par vainīgo teorētiski varētu noteikt nepareizo personu. Jaunākās tehnoloģijas gan kļūdas procentu samazina, tomēr pirkstu nospiedumu identificēšana nereti izrādās ļoti kļūdaina.