Kamēr slavenības un modeles spēj atļauties milzu naudu, lai iegūtu žilbinoši baltus zobus, lielākai daļai cilvēku tie tomēr ir iedzeltenīgas krāsas. Un lieta pat nav sliktā zobu higiēnā – to krāsu ietekmē daudzi citi faktori.

Kamēr slavenības un modeles spēj atļauties milzu naudu, lai iegūtu žilbinoši baltus zobus, lielākai daļai cilvēku tie tomēr ir iedzeltenīgas krāsas. Un lieta pat nav sliktā zobu higiēnā – to krāsu ietekmē daudzi citi faktori. Lielāko daļu zobu dzeltenīgās krāsas iemeslu var iedalīt divās daļās – ārējos faktors un iekšējos faktoros.

Uz zobu emaljas, kas ir viena no cietākajām vielām cilvēka ķermenī, rodas nelieli traipiņi. Lielākā daļā no tiem rodas pateicoties katra cilvēka individuālajiem ēšanas paradumiem. Piemēram, tumšas nokrāsas ēdieni – kafija, sarkanvīns, melnā tēja, kola, tumšās mērces un daži augļi (vīnogas, mellenes un citi) – ļoti spēcīgi mēdz iekrāsot zobus pateicoties hromogēniem jeb pigmentvielām, kas ātri piesaistās pie emaljas. Skābi ēdieni un dzērieni spēj bojāt emalju, tādējādi paātrinot nokrāsas veidošanos. Šeit var pieminēt arī smēķēšanu un sliktu zobu higiēnu, kas abi bojā emalju un padara to plānāku.

Pie iekšējiem faktoriem var minēt medikamentus,piemēram, antibiotikas tetraciklīnu un doksiciklīnu, kas zobus var iekrāsot pat brūngani dzeltenus. Medikamentu, kas ietekmē zobu krāsu, ir ļoti daudz. Pie tiem var pieskaitīt pat asinsspiedienu kontrolējošus medikamentus un pretalerģijas zāles. Pie atsevišķām saslimšanām zobu krāsa tāpat var mainīties.

Tomēr galvenie faktori, kas nosaka zobu krāsu, ir gēni un vecums. Tāpat kā katram cilvēkam ir raksturīga sava acu krāsa, tāpat arī zobu krāsa ir iedzimta. To nosaka emaljas biezums, kas normā ir puscaurspīdīga. Ja emalja jau dabiski ir plāna, tad zobi būs iedzelteni neatkarīgi no citiem faktoriem, jo zem emaljas esošais dentīns pats par sevi ir dzeltenā krāsā. Tāpat veciem cilvēkiem zobi iegūst dzeltenīgunokrāsu, jo emaljas biezums samazinās.