Stress ietekmē tavas smadzenes vairāk nekā tev šķiet. Katrs stresa laikā būs izjutis nelielu apjukumu, aizmāršību, trauksmes sajūtu un sasprindzinājumu, taču šis stāvoklis arī liek tavām smadzenēm sarauties.

Stress ietekmē tavas smadzenes vairāk nekā tev šķiet. Katrs stresa laikā būs izjutis nelielu apjukumu, aizmāršību, trauksmes sajūtu un sasprindzinājumu, taču šis stāvoklis arī liek tavām smadzenēm sarauties. Hormoni, kas izdalās stresa laikā spēj ne tikai ietekmēt smadzeņu darbību, bet arī mainīt to struktūru burtiskā veidā.

Viens no galvenajiem hormoniem, kas stresa laikā izdalās īpaši aktīvi, ir kortizols. Kā izrādījies, tad šī hormona ietekmē smadzeņu šūnās ne tikai apstājas reģenerācija, bet tās var aiziet bojā. Visvairāk šis efekts skar noteiktu smadzeņu daļu – hipokampu. Hipokamps ir nozīmīga smadzeņu struktūra, kas atbild par mācīšanās, atmiņas un emocionālā stāvokļa regulēšanu. Paradoksālā kārtā