Bailes ir vienas no cilvēka spēcīgākajām emocijām, kas kontrolē mūsu dzīves. Evolūcijas gaitā tās ir izveidojušās, lai pasargātu mūs no dzīvību apdraudošām briesmām. Mūsdienās daudzi cilvēki labprāt atbrīvotos no baiļu sajūtas, jo uzskata to par nepatīkamu emociju.

Bailes ir vienas no cilvēka spēcīgākajām emocijām, kas kontrolē mūsu dzīves. Evolūcijas gaitā tās ir izveidojušās, lai pasargātu mūs no dzīvību apdraudošām briesmām. Mūsdienās daudzi cilvēki labprāt atbrīvotos no baiļu sajūtas, jo uzskata to par nepatīkamu emociju. Kā izrādās, tad par baiļu sajūtas rašanos atbild viens neliels galvas smadzeņu apgabals.

1930. gados pētnieki veica virkni eksperimentu ar pērtiķiem. Ar ētiski visai apšaubāmiem paņēmieniem viņiem izdevās noteikt to pērtiķu smadzeņu daļu, kas atbild par baiļu sajūtas rašanos. Operatīvā ceļā izņemot šo smadzeņu daļu no pērtiķiem, atklājās, ka pērtiķiem ir zudušas jebkādas bailes no čūskām un citiem dzīvību apdraudošiem dzīvniekiem. Pērtiķi droši spēlējās ar čūskām, ņēma tās rokās un pat centās nogaršot. Smadzeņu daļa, kuru šiem pērtiķiem izoperēja saucās – amigdala.

Nākamais solis būtu noskaidrot, vai arī cilvēkiem, kuriem ir izņemta amigdala, zūd baiļu sajūta. Ņemot vērā, ka šādi eksperimenti vismaz oficiāli ir aizliegti, tad pētniekiem nācās iet citu ceļu – gaidīt, kad ētiski nepieņemamo darbiņu izdara daba. Džustins Feinšteins no Aiovas Universitātes bija pētījuma vadītājs, kura laikā izdevās iegūt daudzas vērtīgas ziņas no pacientes, kura ir pazīstama ar iniciāļiem SM. Pacientes SM amigdalā ir caurumveidīgi veidojumi, kas radušies retas ģenētiskas saslimšanas dēļ. Kā apgalvo pētījuma autors, tad viņai ir novērojama līdzīga reakcija uz bailēm, kā iepriekš aprakstītājiem pērtiķiem. Viņa nejuta pilnīgi nekāda bailes no tādiem radījumiem kā zirnekļi un čūskas, kas lielākai daļai cilvēku izraisa nepatīkamas sajūtas. Tāpat sieviete nejūt briesmas, kas var apdraudēt viņas dzīvību. Reiz SM parkā uzbruka vīrietis ar nazi. Aprakstītā paciente nākamajā dienā bez jebkādām bailēm devās staigāt uz to pašu parku.

Džastins Feinšteins ar kolēģiem cenšas iemācīt pacienti SM būt uzmanīgākai. Viņi tic, ka šis pētījums palīdzēs izprast baiļu veidošanos un izstrādāt efektīvākus ārstēšanās paņēmienus cilvēkiem, kas cieš no pārlieku lielas baiļu sajūtas, piemēram, kara veterāniem, kas slimo ar posttraumatiskā stresa sindroma.

Amigdala ir mandeļveidīgs nervu šūnu sakopojums, kas atrodas dziļi galvas smadzeņu deniņu daivā piestiprināts pie hipokampa un ir daļa no limbiskās sistēmas, kas pamatā atbild emociju kontroli, motivāciju un nosaka cilvēka atbildes reakcijas, kas ir svarīgas izdzīvošanai. Šī nelielā smadzeņu daļa apstrādā informāciju, kas ir saistīta tādām emocijām kā bailes, dusmas un baudas sajūta. Amigdala tāpat atbild par to, kādas atmiņas tiek saglabātas un kādās smadzeņu daļās tas notiek. Tā kā atmiņas un emocijas pamatā apstrādā viena un tā pati smadzeņu daļa, tad ir skaidrs, kādēļ dažādu notikumu atcerēšanās izraisa mums tik dažādas emocijas.