Vai zināji, ka noturīgai piparmētru garšai no košļenēm un zobu pastām, tu vari pateikties mutācijai, kas radusies radiācijas ietekmē?

Vai zināji, ka noturīgai piparmētru garšai no košļenēm un zobu pastām, tu vari pateikties mutācijai, kas radusies radiācijas ietekmē?

Lieta tāda, ka pēc 2. Pasaules kara pētnieki un uzņēmēji centās atrast lietderīgu piemērojumu atomenerģijai. Viena no idejām bija bombardēt augus ar kārtīgu radiācijas devu cerībā, ka viņos izveidosies kādas mutācijas, kas padarīs attiecīgo augu aukstumizturīgu vai apveltītu ar citām superspējām, piemēram, neparastu krāsu.

Šādi eksperimenti tika veikti milzīgos gamma radiācijas dārzos gan ASV, gan Eiropā, gan arī bijušās PSRS valstīs. Šie eksperimenti noveda pie tā, ka radās lērums jaunu augu šķirņu. Viens no tādiem bija arī pret slimībām izturīgā piparmētra, kuru līdz šim laikam pavairoja jau milzīgos apmēros. Cits populārs produkts ir “Rio Star” greipfrūti, kuri sastāda pat 75% no visiem Teksasas štatā izaudzētajiem greipfrūtiem.

Gamma dārzos tika radīti daudzi augi, kurus mēs mūsdienās lietojam uzturā. Tā vien šķiet, ka šādi dārzi bija tikai to laiku iezīme. Daļēji tā ir taisnība, jo mūsdienās augus modificē daudz smalkākā veidā – ar gēnu inženierijas palīdzību. Tomēr ir pasaulē palicis vēl viens darboties spējīgs gamma dārzs. Tas atrodas Institute of Radiation Breeding pārraudzībā, kas savukārt atrodas Japānā.

Visticamāk tas ir vienīgais tāda veida dārzs pasaulē, kas darbojas vēl mūsdienās. Dārzs ir veidota kā aplis 100 metru diametrā ar 8 metrus augstām sienām. Dārza vidū ir radioaktīvā izstarojuma avots – kobalts-60, kas apstaro cirkulāri ap to sastādītos augus. Šī dārza mērķis ir tāds pats kā to priekšgājējiem – radīt jaunas augu šķirnes, kas būtu izturīgas pret sēnītēm, ar dažādām jaunām krāsām un citām spējām.

Šādu dārzu uzturēšana ir visai strīdīgs jautājums. No vienas puses – jaunas, pret slimībām izturīgas augu šķirnes ir noderīgas, bet no otras puses – mēs īsti nezinām, kādu efektu tās vēl nes līdzi un kādu potenciālu ļaunumu spētu nodarīt cilvēku veselībai. Iepriekš pieminētā gēnu inženierijas principā dara to pašu un pat vēl vairāk – kombinējot dažādu sugu gēnus. Ar šo abu tehnoloģiju palīdzību ir jau radītas jaunas rīsu, kviešu, miežu, bumbieru, zirņu, kokvilnas, piparmētru, saulespuķu, zemesriekstu, greipfrūtu, banānu un gandrīz visas pārējās augu šķirnes.